Ja uzņēmums par elektroprecēm maksā DRN Valsts ieņēmumu dienestam, vai tad ir jāreģistrējas vēl kādā instancē?
Jā, ja uzņēmums ieved Latvijas teritorijā un pirmais realizē, vai izmanto savai saimnieciskajai darbībai elektropreces, uzņēmumam ir jāreģistrējas Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā.
Uzņēmums sniedz transporta pakalpojumus ES valstīs un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājas smagās automašīnas no Polijas. Reģistrējot tās VAS CSDD, uzņēmums samaksā DRN. Vai šajā gadījumā jāaprēķina vēl papildus DRN par akumulatoru un riepām?
Reģistrējot auto, ir jāmaksā papildus nodoklis par svina akumulatoriem, bet ne par riepām.
Uzņēmums Latvijas tirgū tirgo ar polimēra lentu sastīpotus kokmateriālus. Lenta pirkta Latvijā mazumtirdzniecībā. Vai par šo lentu jāmaksā DRN ?
Jā, par lentu ir jāmaksā DRN, jo, veicot sastīpošanu un kokmateriālu iepakošanu, uzņēmums tiek uzskatīts par ražotāju un tādā gadījumā ir jāveic maksājums par DRN.
Ja mēs ievedam un realizējam Latvijā pircējam plastmasas iepakojuma traukus (pārtikas ražotājiem - zivīm, gaļai, piena izstrādājumiem), vai mums jāmaksā DRN par šiem traukiem, ja mēs tos tikai pārdodam un pat neizpakojam? Mēs maksājām DRN tikai par iepakojumu šai precei (gan transporta, gan sekundāro).
Par pašiem plastmasas traukiem Jums DRN nav jāmaksā, jo šie trauki Jums skaitās kā produkts. Kā Jūs jau pareizi minējāt, DRN Jums jāmaksā tikai par iepakojumu, kurā šī prece atrodas, piemēram, kartona kastes vai koka paletes.
Cik liels dabas resursu nodoklis ir jāmaksā koksnes eļļai, kas domāta virsmu apstrādei?
Ja šī eļļa, atbilstoši MK 404. noteikumiem, ir iekļaujama Videi kaitīgo preču sarakstā pie smēreļļām, tad nodoklis sastāda 0.08,-Ls par kilogramu. Lai pārliecinātos, vai šī eļļa ir iekļauta šajos noteikumos, Jūs varat pārbaudīt, vai Jūsu produkta preču kods atbilst noteikumos norādītajam.
Eļļas un degvielas filtriem ir viens preču kods. Vai jāmaksā DRN par šiem abiem veidiem?
Atbildot uz pirmo jautājumu, ja šis kods ir vienāds abu veidu filtriem, un tas ietilpst ar nodokli apliekamo kodu kategorijā pie videi kārtīgām precēm, tad nodoklis jāmaksā par abu veidu filtriem. Kas attiecās uz otro jautājumu, jā, DRN par šāda veida baloniņiem ir jāmaksā.
Vai par līmi, ar kuru pielīmēta etiķete pie pudeles, arī ir jāmaksā DRN?
Nē, par līmi DRN nav jāmaksā.
Vai jāmaksā DRN, ja mazumtirdzniecībā nopērkam maisiņus, kurus firma izmanto savām vajadzībām – atkritumu ievietošanai?
Saskaņā ar 15.12.2005 „Dabas resursu nodokļa likuma” 3. panta pirmās daļas otro punktu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā:
a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),
b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,
c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.
Līdz ar to atkritumu maisiņi neatbilst augstāk minētajam, un par tiem nav jāmaksā DRN.
Ja mazumtirdzniecības veikalā pie kases tirgo dažādus plastmasas maisiņus - gan biezākus, gan plānākus, vai arī tad ir jāmaksā DRN?
Saskaņā ar 15.12.2005 „Dabas resursu nodokļa likumu” 4.panta piekto daļu, plastmasas maisiņiem, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24. pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas vai oksi-sadalāmās plastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7. pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7. pielikumā.
Vai par līmlenti, ar kuru aizlīmē kartona kastes ar preci, ir jāmaksā DRN?
Saskaņā ar 20.12.2001 Iepakojuma likuma 1.panta pirmo punktu iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
Ja maisiņi ir iegādāti mazumtirdzniecībā, nodokli vienalga ir jāmaksā?
Jā, ir jāmaksā, jo maisiņš sāk pildīt savu iepakojuma funkciju, tad, kad to pircēju ērtībām,iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa vai netiek.
Uzņēmums ražo šašliku un fasē plastmasas spainīšos. Vai jāmaksā par spainīšiem dabas resursu nodoklis un kāda ir likme? Vai maksā vairumtirgotājs, no kā mēs iepērkam?
Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 3. panta pirmās daļas otro punktu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā:
a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),
b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,
c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.
Tātad, ja Jūsu uzņēmums ražo šašliku un fasē to plastmasas spainīšos (iepakojumā) un realizē Latvijas republikas teritorijā, tad Jums ir jāmaksā Dabas resursu nodoklis par plastmasas (polimēru) iepakojumu 0.65 par 1.kg. saskaņā ar Dabas resursu nodokļa 7.pielikumu (Nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem).
Vairumtirgotājam no kura Jūs iepērkat šos plastmasas spainīšus nav jāmaksā Dabas resursu nodoklis par šiem spainīšiem, jo šos spainīšus viņš tirgo kā preci.
Uzņēmums var saņemt atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, ja tas:
1) ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;
2) ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā.
Mēs ražojam un pārdodam mēbeles un pērkam plēvi to iesaiņošanai Latvijas veikalos un Lietuvā. Iesaiņojuma nostiprināšanai izmantojam līmlenti (skoču). Esam SIA Zaļā josta klienti. Vai šo plēvi un līmlenti jāiekļauj atskaitē? Kādas tām ir likmes?
Saskaņā ar Iepakojuma likumu, iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā. Šajā gadījumā uzņēmumam par izmatoto iepakojumu (plēvi, līmlenti) ir jāmaksā SIA Zaļā josta saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu, jo tas šo plēvi un līmlenti pirmais izmanto kā iepakojumu.
Ar ko atšķiras uzlīme no etiķetes, kas uzlīmētas uz preces? Par kuru jāmaksā DRN? Vai DRN ir jāmaksā par uz precēm uzlīmētajām cenu zīmēm?
Etiķetes definīcija nosaka, ka etiķete (label) ir papīra, polimēru vai cita materiāla nelielas formas izstrādājums, kurš satur visu nepieciešamo rakstisko un grafisko informāciju produkta un ražotāja identifikācijai un instrukciju produkta lietošanai un uzglabāšanai. Etiķetes teksts var tikt arī tieši uznests uz iepakojuma. Līdz ar to, etiķete tiek uzskatīta par iepakojuma sastāvdaļu. Savukārt, no kartona vai cita materiāla izgatavota speciālas formas piekarama zīme (tag), kura satur unificētu informāciju par katru konkrēto preci un uzskatāma par preces sastāvdaļu. Šādas zīmes visbiežāk izmanto tekstilrūpniecībā (izmēri, mazgāšanas un tīrīšanas instrukcijas, cena) un farmaceitiskā rūpniecībā. Par cenu zīmēm nodoklis nav jāmaksā, jo tās nav iepakojuma sastāvdaļas.
Vai no starpnieka saņemtais apliecinājums izziņas formā, ka mūsu uzņēmuma ražotās preces ir izvestas no Latvijas teritorijas, ir pietiekošs pierādījums, ka mūsu uzņēmums nav DRN maksātājs par izlietoto iepakojumu?
Saskaņā ar likumu nodokļa maksātājs, kas preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo preču tajā pašā iepakojumā izvešanu:
-
nodokli nemaksā, ja preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;
-
samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.
Starpnieka izsniegtais apliecinājums par dokumentāru pamatojumu uzskatāms tikai tad, ja tajā iekļauta informācija par no Jūsu uzņēmuma iegādāto preču iepakojumā (preču iegādes datums, preču vienību skaits, iepakojuma materiāla veids un apraksts) izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas, norādot kam pārdotas preces (preču vienību skaits, iepakojuma materiāla veids un apraksts) un kad tās izvestas. Izziņā jābūt norādītiem pārdošanas/izvešanas dokumentu datumiem un numuriem. Ja nodokļa maksātājam un starpniekam ir savstarpēji noslēgts līgums par preču iepakojumā iegādi un tālāku realizāciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas, apliecinājumā nav jāiekļauj informācija, kas ir norādīta līgumā. Dokumentārajam pamatojumam jāsatur informācija, kas ļauj nodokli administrējošām iestādēm izsekot preču iepakojuma kustībai.
Kas ir polistirols? Kā to atšķirt no citiem polimēru veidiem un kur tas tiek visbiežāk lietots?
Polistirols ir viens no plastmasas (polimēru) veidiem. Ja attiecīgais iepakojuma materiāls nav marķēts, un iepakojumu vai tā materiālu iepērkot arī pavaddokumentos nav norādīts materiāla veids, tad materiāla veids nosakāms, veicot atbilstošā laboratorijā analīzes. Iepakojumu no polistirola izmanto dažādu preču iepakošanai, tajā skaitā arī pārtikas preču iepakošanai (piemēram, caurspīdīgās olu kastītes, kastītes dažādu kulinārijas izstrādājumu un salātu iepakošanai u.c.).
Jāatzīmē, ka, ņemot vērā polistirola materiāla īpašības, ir valstis, kas noteikušas ierobežojumus polistirola lietošanā pārtikas iepakojumos.
Ja uzņēmumam ir autonomā apkure, kuras ietvaros papīra un kartona iepakojums tiek sadedzināts kurtuvē vai krāsnīs, kā ir jārīkojas ar iepakojuma uzskaiti DRN aprēķināšanai šādā gadījumā?
Uzņēmumam iepakojuma uzskaite ir jāveic neatkarīgi no tā, kas tālāk tiek darīts ar izlietoto iepakojumu un kā tiek apsaimniekots izlietotais iepakojums. Nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt un veikt uzskaiti par pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi :
-
realizēto preču un izstrādājumu iepakojumu,
-
savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto preču un izstrādājumu iepakojumu,
-
izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas rezultātā pievienoto iepakojumu, kas gala rezultātā nonāk pie gala patērētāja.
Iepakojuma uzskaite nodokļa maksātājam ir jānodrošina arī tādā gadījumā, ja tiek piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas.
Ja jautājums ir par kurtuvē vai krāsnīs sadedzinātā izlietotā iepakojuma uzskaiti, tad arī šīs darbības ir dokumentējamas kārtībā, kāda noteikta uzņēmumā. Minētajā gadījumā par papīra un kartona sadedzināšanu kurtuvē vai krāsnīs sastāda aktu, kurā norādīts izlietotā iepakojuma materiāla veids un svars un šī iepakojuma sagatavošana reģenerācijai (presēšana, smalcināšana u.t.t.) un reģenerācija.
Ja uzņēmums izmanto koka paletes produkcijas iepakošanai vairākkārtīgi (katru reizi atgriežot tās ražotājam atkārtotai lietošanai), vai DRN par izlietoto iepakojumu var maksāt tikai vienu reizi, vai tomēr ir nepieciešams maksāt DRN par katru paletes izmantošanas reizi?
Ja nodokļa maksātājs Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietotā iepakojumā, nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot. Nodoklis par vienu un to pašu iepakojumu ir jāmaksā tikai vienu reizi. Ņemot vērā augstāk minēto, uzņēmumam jāveic grāmatvedības uzskaite par atkārtoti lietojamo iepakojumu, pamatojot to ar dokumentiem - jāveic atsevišķa uzskaite par iepakojumu, kurš tiek izmantots vairākkārt.
Latvijas uzņēmums nomā no Igaunijas uzņēmuma un ieved Latvijā transporta iepakojumu - kastes, kas tiek izmantotas preču realizācijai. Starp uzņēmumiem ir noslēgts nomas līgums uz 1 gadu. Vai šajā gadījumā ir jāmaksā DRN par visām nomātajām kastēm, vai arī DRN ir jāsamaksā tikai par tām kastēm, kas paliek Latvijā un ko uzņēmums nevarēs atgriezt Igaunijai? Kurā brīdī ir jāmaksā DRN par šīm kastēm?
Ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas, nodokļa maksātājs ir persona, kura iznomā šo iepakojumu preču iepakošanai. Latvijas uzņēmumam nodoklis būtu jāmaksā par kastēm, kuras paliks kā izlietotais iepakojums Latvijā un vairs netiks atgrieztas Igaunijā. Nodoklis šajā gadījumā jāmaksā par periodu, kurā preces vai izstrādājumi tiek izpakoti no šīm kastēm un tās vairs netiek tālāk izmantotas.
Ja uzņēmums pārdod kafiju līdzņemšanai, vai tad ir jāmaksā DRN par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem?
Jā, dabas resursu nodoklis ir jāmaksā, jo nodoklis ir jāmaksā par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, realizējot tos sabiedriskajā ēdināšanā kopā ar precēm un produktiem, pie kam tos apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai par šiem traukiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa.
Par kuru iepakojumu importētājam ir jāmaksā DRN? Vai, piemēram, DRN ir jāmaksā arī par krāsaino zīmuļu kartona kastīti?
Dabas resursu nodoklis personai ir jāmaksā par kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu, tātad visa veida precei pievienoto iepakojumu. Jūsu minētajā gadījumā jāmaksā arī par krāsaino zīmuļu kartona kastīti.
Uzņēmums importē apakšveļu Latvijas teritorijā un nodarbojas ar šīs apakšveļas tirdzniecību savos mazumtirdzniecības veikalos. DRN par izlietoto iepakojumu gada ietvaros nepārsniedz 100 Ls. Vai šajā gadījumā DRN ir jāmaksā katru ceturksni, vai vienu reizi gadā?
Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 27.panta ceturto daļu, ja aprēķinātais nodoklis atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu gadā, nodokļa maksātājs nodokli maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim (piemēram, par 2011.gadu līdz 2012.gada 20.janvārim).
Ja uzņēmums, kas pērk no Lietuvas uzņēmuma minerālmēslus maisos (500 kg plastmasas iepakojumā), sezonas beigās šos maisus nodod pārstrādei Latvijas uzņēmumam, vai šim uzņēmuma ir pie minerālmēslu ievešanas jāmaksā DRN?
Dabas resursu nodoklis uzņēmumam ir jāmaksā, taču likums nosaka, ka nodoklis par preču un izstrādājumu iepakojumu ir jāmaksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi :
- realizēto preču un izstrādājumu iepakojumu,
- savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto preču un izstrādājumu iepakojumu,
- izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas rezultātā pievienoto iepakojumu, kas gala rezultātā nonāk pie gala patērētāja.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka uzņēmumam ir iespējas saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem
-
ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda administrāciju (LVAFa) līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;
-
ir noslēdzis ar apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un noslēdzis līgumu ar LVAFa par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).
Jūsu gadījumā, ja tiek nodrošināta noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpilde un izveidota un piemērota izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu, iespējams saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas. Nepieciešams vēl noslēgt līgumu ar LVAFa par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu. Kārtība, kādā iesniedz LVAFā dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, un prasības apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības apsaimniekotājiem noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumos Nr.1293 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”.
Kuriem Latvijā ražotajiem produktiem ir iepakojums, kurš vismaz daļēji vai pilnībā sadalās (ir videi draudzīgs)?
Ja Jūs meklējat preces videi draudzīgā iepakojumā, būtu jāpievērš uzmanība nevis ražotājiem, bet gan iepakojuma veidam (sastāvam) un marķējumam uz iepakojuma.
Videi draudzīgs ir papīra, auduma un biopolimēru iepakojums. Šie iepakojuma veidi apkārtējā vidē ātri sadalās, nekaitējot un nepiesārņojot to. Tomēr ir jāpievērš uzmanība norādēm arī uz šiem minētajiem iepakojuma veidiem - respektīvi, vai audums ir dabīgs, nevis sintētisks, kā arī, vai papīrs nav apstrādāts ar kādām ķimikālijām, kas novērš tā sadalīšanos, vai tas nav laminēts.
Ir svarīgi pievērst uzmanību, vai šis iepakojums ir paredzēts pārstrādei, jo pārstrādāt izlietotu iepakojumu ir daudz efektīvāk un lietderīgāk, nekā vienkārši ļaut tam sadalīties, jo, pārstrādājot iepakojumu, tiek iegūtas jaunas izejvielas jauna iepakojuma ražošanai, tādējādi tiek taupīti dabas resursi. Par to, vai konkrēto iepakojuma veidu var pārstrādāt, liecina uz iepakojuma izvietotais marķējums.
Uzņēmumi, kas ir iesaistījušies iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, piemēram, sadarbojas ar SIA "Zaļā josta", ir ieguldījuši līdzekļus, lai nodrošinātu viņu ražoto produktu iepakojuma pārstrādi pēc izlietošanas, tāpēc būtu tikai pašsaprotami, ja ikviens no mums - produktu patērētājs - pēc izlietošanas iemestu attiecīgo iepakojumu dalīto atkritumu konteinerā, tādējādi nodrošinot šī iepakojuma tālāku pārstrādi un atkārtotu nokļūšanu apritē.
Vai uzņēmums var noslēgt līgumu ar SIA "Zaļā josta", nebraucot uz Rīgu, ja mēs atrodamies Liepājā?
Jā, līgumu ar SIA „Zaļā josta” ir iespējams noslēgt attālināti. Mūsu tirdzniecības pārstāvis Jums uz e-pastu vai faksu nosūtīs pieteikuma anketu, kuru Jūs aizpildīsiet un nosūtīsiet mums. Tad mēs mūsu sistēmā sagatavosim līgumus un aizsūtīsim tos Jums parakstīšanai.
Ja mēs noslēdzam līgumu ar SIA "Zaļā josta" par iepakojuma apsaimniekošanu, vai tad mums būs jāatskaitās gan SIA „Zaļā josta”, gan VIDam?
Nē, par izlietotā iepakojuma apjomu Jums turpmāk būs jāiesniedz atskaites tikai SIA „Zaļā josta”.
Vai ir iespējams noslēgt līgumu ar SIA „Zaļā josta” ar atpakaļejošu datumu?
Nē, līgumu ar SIA "Zaļā josta" nav iespējams noslēgt ar atpakaļejošu datumu, jo MK noteikumi Nr. 1293 nosaka, ka informācija par jaunajiem līgumpartneriem Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijā ir jāiesniedz vienreiz ceturksnī - pusotru mēnesi pirms jauna ceturkšņa sākuma.
Vai ir iespējams ikmēneša atskaites iesniegt caur internetu?
Jā, Jūs varat mums atskaites sūtīt caur internetu. SIA „Zaļā josta” visiem līgumpartneriem piedāvā izmantot elektronisko atskaišu sistēmu, kas ievērojami ietaupīs Jūsu laiku un atvieglos atskaites iesniegšanas procesu. Lai sāktu lietot elektronisko atskaišu sistēmu, lūdzu, sazinieties ar SIA „Zaļā josta” biroja vadītāju Egiju Cīruli pa tālruni 67607880.
Kā SIA "Zaļā josta" līgumpartneri var reģistrēties elektroniskās atskaišu sistēmas lietošanai?
Visi SIA „Zaļā josta” līgumpartneri var reģistrēties elektroniskajai atskaišu sistēmai, nosūtot savu pieteikumu uz e-pastu: info@zalajosta.lv vai faksu 67607885, vai arī mutiski piesakoties pa tālruni 67607880.
Gaidīsim Jūsu pieteikumu, kā arī ceram, ka mūsu elektroniskā atskaišu sistēma ievērojami ietaupīs Jūsu laiku un pūles!
Kas ir biopolimēru maisiņi? Kā tos atšķirt no parastajiem?
Biopolimēru maisiņi ir ražoti no dabiskām organiskām izejvielām – kukurūzas, sojas vai cukurniedru celulozes, kas, nonākot apkārtējā vidē, ātri sadalās, pilnībā nekaitējot dabai.
Biopolimēru maisiņus pēc izlietošanas var droši likt kompostā, kur tie satrūdēs gluži kā pērnā gada lapas.
Biopolimēru maisiņi ir tikpat izturīgi un praktiski kā plastmasas maisiņi, turklāt, to ražotājiem vai veikaliem, kas tos piedāvā saviem klientiem, par šādu iepakojumu ir jāmaksā tāda pati DRN likme, kā par dabiskajām šķiedrām. Arī SIA „Zaļā josta” līgumpartneriem tiek piedāvāti īpaši izdevīgi nosacījumi šādu maisiņu apsaimniekošanā.
No plastmasas maisiņiem biopolimēru maisiņus var atšķirt pēc īpaša marķējuma vai uzrakstiem, kas šie maisiņi ir kompostējami:
Vairāk par biopolimēru iepakojumu ir iespējams uzzināt, apmeklējot: www.bioplastics.lv
Kas ir dabas resursi?
Dabas resursi ir visi materiāli un vielas, ko mēs "ņemam" no dabas. Dabas resursi iedalās meža resursos, zemes dzīļu resursos, ūdens resursos utt. Plašāku informāciju par Latvijas dabas resursiem Jūs varat iegūt, apmeklējot:
http://www.lvgma.gov.lv/produkti/soe2001_lv/resursi/zemes/zemes.htm
Kur iespējams nodot izlietotās baterijas?
Izlietotās baterijas tiek klasificētas kā bīstamie atkritumi, tāpēc vienīgā pareizā rīcība pēc bateriju izlietošanas ir nodot tās pārstrādei. Baterijas tiek pieņemtas bez maksas.
Visos lielākajos tirdzniecības centros un pie visiem Rimi, Elvi un Maxima veikaliem ir uzstādīti speciāli izlietotām baterijām paredzēti konteineri, kā arī šādi konteineri ir uzstādīti praktiski visās Latvijas skolās. Ja Jums ir sakrājies ļoti liels bateriju daudzums, tad Jums ir iespēja pasūtīt šo bateriju izvešanu.
Vairāk par bateriju nodošanas iespējām, kā arī par bateriju izvešanu ir iespējams uzzināt, apmeklējot:
www.baterijas.lv vai www.bao.lv
SIA „Zaļā josta” iesaka izvēlēties vairākkārt lādējamās baterijas (Rechargeable), kuras var lietot atkārtoti!
Kur var nodot nolietotas elektropreces?
SIA „Zaļā josta” mājas lapā sadaļā Videi kaitīgu preču savākšanas vietas minēti SIA „Zaļā josta” līgumpartneru pieņemšanas punkti, kur iespējams nodot nolietotas elektropreces. Vairāk informācijas par nolietotu elektropreču nodošanas iespējām meklējiet vortālā www.atkritumi.lv. Šajā vietnē uzzināsiet arī par citu veidu atkritumu nodošanas iespējām Latvijā.
Vai ir iespējams nodot nolietotas elektropreces (TV, datoru, fēnu) bez maksas?
Privātpersonām ir iespēja nodot nolietotās elektropreces speciālajos pieņemšanas punktos bez maksas, turpretī juridiskām personām šis pakalpojums ir par noteiktu maksu. Šo maksu nosaka katrs atkritumu apsaimniekotājs.
Nolietotās elektropreces pieņemšanas punktos ir jānogādā neizjauktas.
Vairāk informācijas par elektropreču nodošanas vai izvešanas iespējām meklējiet: www.bao.lv, www.atkritumi.lv.
Kur iespējams nodot izlietotās ekonomiskās spuldzes (Rīgā un Jelgavā)?
Ekonomisko spuldžu nodošanas iespējas meklējiet vortālā www.atkritumi.lv, kā arī /lat/videi_kaitigu_precu_savaksnas_vietas/.
Ja līgums ar SIA "Zaļā josta" noslēgts 2007. gada novembrī, kurā brīdī SIA "Zaļā josta" līgumpartneri reģistrē kā iepakotāju Vides pārraudzības valsts birojā?
SIA "Zaļā josta" līgumpartneri tiek reģistrēti Vides pārraudzības valsts birojā tajā brīdī, kad ir noslēgts savstarpējs līgums, kā arī iesniegti visi nepieciešamie dokumenti (šajā gadījumā - uzņēmuma Komersanta reģistrācijas apliecība).
Ja vēlaties uzzināt konkrētu datumu, kad ir veikta Jūsu uzņēmuma reģistrācija Vides pārraudzības valsts birojā, lūdzam vērsties SIA "Zaļā josta" birojā ar pieprasījumu sniegt šādu informāciju. Pieprasījumā jānorāda uzņēmuma nosaukums un līguma numurs. Atbilde tiks sagatavota 2 dienu laikā.
Kā var noteikt iepakojuma veidu un svaru, ja piegādes dokumentos nav norādīts ne viens, ne otrs?
Pastāv vairāki veidi, kā noteikt iepakojuma veidu un svaru. Visi šie veidi ir sīki aprakstīti MK noteikumu Nr. 404. 9. pielikumā, kur sniegta informācija par gadījumu, ja no piegādātājiem nav iespējams saņemt nepieciešamo informāciju par iepakojuma, elektropreču vai videi kaitīgo preču izcelsmi un svaru. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar SIA „Zaļā josta” tirdzniecības vadītājiem pa tālruni 67607880.
Cik gadu jāaug kokam, lai tas būtu derīgs papīra izgatavošanai?
Lai koku varētu izmantot papīra izgatavošanai, tam jāaug vismaz 20 līdz 40 gadi.
Mēs pērkam kastītes no ražotāja. Veikalā mēs šajās kastītēs iepakojam produktus. Paskaidrojiet, lūdzu, kam būtu jāmaksā Dabas resursu nodoklis par iepakojumu un kam par videi kaitīgām precēm?
Iepakojuma likuma (2002.07.01) 1.' pants nosaka, ka iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā. Tātad kastīte, kurā Jūs veikalā ieliekat savu produkciju, ir iepakojums, un uz to attiecas normatīvo aktu prasības par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.
Šajā gadījumā Dabas resursu nodoklis par videi kaitīgām precēm netiek piemērots.
Jautājums par logu stikla šķirošanu. Kā var atšķirt stikla šķirošanas konteineri, kurā drīkst mest logu stiklu un to, kurā nedrīkst?
Pēc sastāva un pārstrādes iespējām logu stikls, ja vien tas nesatur kādus specifiskus pārklājumus vai plēves, ir līdzvērtīgs pudeļu stiklam, tātad pilnībā piemērots otrreizējai pārstrādei. Tātad logu stiklu drīkst mest dalītās vākšanas konteinerā stiklam.
To, vai logu stikls tiks savākts kopā ar pudeļu stiklu, nosaka attiecīgajā reģionā darbojošais apsaimniekotājs, pamatojoties uz to, kas tieši tiks darīts ar savākto stiklu un kurā ražotnē (ar kādu aprīkojumu) tas tiks reģenerēts. Tāpēc Jums ir jāsazinās ar to uzņēmumu, kas veic dalītās vākšanas konteineru apkalpošanu Jūsu reģionā un to, vai tieši šis uzņēmums pieņem logu stiklu otrreizējai pārstrādei, jājautā tieši viņam.
Logu stikls otrreizēji pārstrādei tiek pieņemts visos EKO laukumus. Tur Jūs arī atbrīvos no problēmsituācijas, ka logu stiklu nav iespējams ievietot dalītās vākšanas konteinerā stiklam to izmēru nesakritības dēļ.
Atsaucoties uz Dabas resursu nodokļa likuma izmaiņām, kas stājas spēkā ar 2011. gada 1. janvāri, ka turpmāk ir atsevišķi jāuzskaita un jānorāda „Elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti (arī tādi, kas iestrādāti ierīcēs un transportlīdzekļos)”, vēlos precizēt, ko tieši nozīmē šie iestrādātie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti – vai tie ir arī tie, kurus nav iespējams atdalīt no ierīces?
Minētā DRN likuma prasība ir lasāma kontekstā ar Direktīvas 2006/66/EK 11.pantu un MK 14.02.2002 noteikumu Nr.139 „Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” 24.1 punktu – proti, baterijas un akumulatorus pēc iespējas neievieto iekārtās (ierīcēs un transportlīdzekļos), no kuriem tos nevar izņemt. Minētajos normatīvajos aktos ir noteiks, ka, iekārtām jāpievieno attiecīgas instrukcijas bateriju vai akumulatoru nomainīšanai, šīs prasības neattiecas uz tādām baterijām un akumulatoriem, kas ir pastāvīgi piestiprināti pie iekārtām, kuras tiek izmantotas drošības, rūpniecības, medicīnas vai informācijas tehnoloģiju jomā, lai nodrošinātu pastāvīgu strāvas plūsmu attiecīgajās iekārtās.
No DRN likuma 6.pielikuma redakcijas „Elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti (arī tādi, kas iestrādāti ierīcēs un transportlīdzekļos)” izriet, ka likuma prasības attiecas arī uz ierīcēs un transportlīdzekļos iestrādātām baterijām un akumulatoriem. Vienīgais izņēmums, kas atbilstoši iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem attiecas uz iestrādātām baterijām un akumulatoriem, ir saistīts ar instrukcijas pievienošanu šo bateriju/akumulatoru nomaiņai. Tādejādi visas citas normatīvo aktu prasības ir piemērojamas arī iestrādātām baterijām un akumulatoriem.
Transportlīdzekļos esošie akumulatori un baterijas ir jāuzskaita atsevišķi kā transportlīdzekļu baterijas un akumulatori, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta 2.daļas 4.punktā minētajai definīcijai:
4) transportlīdzekļos vai citā pašgājējā tehnikā izmantojama baterija vai akumulators ir baterija vai akumulators, kas paredzēts, lai darbinātu transportlīdzekļa vai citas pašgājējas tehnikas starteri, apgaismes shēmu vai aizdedzi (turpmāk - transportlīdzekļu baterijas un akumulatori).
Arī transportlīdzekļu baterijas un akumulatori ir jāuzskaita atsevišķi, arī tad, ja tie ir iestrādāti transportlīdzeklī. Minētā prasība izriet no DRN 6.pielikuma. VKP svara noteikšanas veidi ir noteikti MK 19.06.2007.noteikumos Nr.404. 77.punktā.
Ja esmu pareizi sapratusi - šķirot var papīru, plastmasu un stiklu. Sakiet, lūdzu, cik un kādus dabas resursus es ietaupīšu, ja nodošu, piemēram, piecdesmit 2L Coca-cola pudeles?
Jā, Jūs esat pareizi sapratusi – visi Jūsu minētie materiālu veidi ir piemēroti šķirošanai. Taču vēlos Jūs precizēt – šķirot var un ir ieteicams pilnīgi visus atkritumu veidus – atdalot bīstamos atkritumus, piemēram, dienasgaismas spuldzes, akumulatorus, vecus medikamentus utt. (tie jānodod tam speciāli paredzētās vietās), baterijas (tās var nodot bateriju tirdzniecības vietās un mācību iestādēs īpaši uzstādītos konteineros), bioloģiskos atkritumus (tie ir piemēroti kompostēšanai), kā arī nevajadzīgas lietas, kas ir derīgas atkārtotai lietošanai – vecu apģērbu, apavus, rotaļlietas, sadzīves priekšmetus utt. – tos var ziedot, piemēram, Sarkanajam Krustam, kas labprāt nodrošina šo lietu nogādi adresātam.
Papīrs, plastmasa un stikls ir visplašāk izplatītie atkritumu veidi, kuru dalītu vākšanu otrreizējai pārstrādei veic Latvijā. Taču nevajadzētu aizmirst, ka iespējams otrreizējai pārstrādei nodot arī citus atkritumu veidus. Arī tie ir resursi!
Polimēru (plastmasas) iepakojums ir izplatītākais un plašāk pielietojamais. Taču tas ir arī kaitīgs videi un tāpēc ir īpaši svarīga tā reģenerācija. Tā pārstrāde sniedz vairākus ieguvumus, piemēram:
- Pārstrādājot 1 tonnu plastmasas pudeļu, var ietaupīt 1,5 tonnas oglekļa;
-
Pārstrādājot vienu plastmasas pudeli, var ietaupīt tādu enerģijas daudzumu, lai ar to varētu 6 stundas darbināt 60 vatu spuldzīti;
-
Pārstrādājot 1 tonnu plastmasas izstrādājumu, ir iespējams ietaupīt tika daudz enerģijas, cik varētu izlietot divi cilvēki gada laikā, tik daudz ūdens, cik viens cilvēks patērē 2 mēnešos, un gandrīz 1000 kg eļļas;
-
Pārstrādājot 1 tonnu plastmasas izstrādājumu, var ietaupīt 6 kubikmetrus izgāztuves teritorijas.
Vairāk par plastmasas iepakojumu iespējams uzzināt šeit:
http://www.atkritumi.lv/apraksts.php?id=21®ion=1&kid=13
http://www.environment-green.com/Plastic_Recycling.html
