Konkursa nozīme: Cigarešu izsmēķi ir pasaulē izplatītākā dabā sastopamā atkritumu vienība. Arī Latvijas daba smagi cieš no patvaļīgi nomestu izsmēķu radītā piesārņojuma – tie sastopami gan pilsētās, gan ceļmalās, gan masu pulcēšanās vietās, gan piekrastes smiltīs. Izsmēķu radītais piesārņojums skāris jau 98% Latvijas pludmales piekrastes teritorijas. Nonācis dabā, izsmēķis nepazūd un bioloģiski nedegradējas – tā sadalīšanas dabā var ilgt pat 15 gadus.

Pavēstot plašākai sabiedrībai projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” rezultātus izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanai, “Zaļā josta” pulcēja ekspertus, prezentējot pētījumus par izsmēķu sastāvu, ietekmi uz vidi, kā arī sabiedrības patieso rīcību ar izsmēķiem un reālo situāciju dabā.

"Zaļā josta" ielūdz interesentus apmeklēt atvērto preses konferenci “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”, kas norisināsies konceptuālās mākslas telpā D84 (Dzirnavu iela 84, Rīga) šī gada 9. septembrī, sākums plkst. 10:00.

Pasākums veltīts cigarešu izsmēķu radītā vides piesārņojuma mazināšanai, apzinot patieso situāciju dabā un cilvēku prātos, kā arī informējot par uzsāktajiem darbiem smēķētāju paradumu maiņai, mazinot izsmēķu nonākšanu dabā.

“Zaļā josta” aicina iepazīsties ar aktuālo informāciju un novitātēm, kuras plāno ieviest citās Eiropas valstīs atkritumu radīšanas samazināšanas nolūkā. Piedāvātās iniciatīvas tiek ieviestas dažādās Eiropas valstīs gan vietējo pašvaldību, gan arī valsts līmenī.

“Zaļā josta”, balstoties uz 2020. gada pētījuma rezultātiem, īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”, skaidrojot cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi un aicinot neizmest izsmēķus nepiemērotās vietās – zemē, kanalizācijā, ceļmalās vai dabā. Kampaņas ietvaros uzstādītas unikālas, Latvijā vēl nebijušas cigarešu izsmēķu savākšanas / balsošanas tvertnes, kurās smēķētājs ar savu izsmēķi var paust savu viedokli konkrētā jautājumā.

Vai zināji, ka cigarešu izsmēķi ir viena no nozīmīgākajām piesārņojuma vienībām pasaulē un Latvijā? Katrs ceturtais Latvijas smēķētājs ik dienas turpina šo piesārņojumu palielināt, bezatbildīgi izmetot izsmēķus nepiemērotās vietās. Rezultātā cieš visa dzīvā daba – un arī mēs, cilvēki!

Lai aicinātu sabiedrību mainīt savus ikdienas paradumus un aizdomāties par cilvēka rīcības sekām, pārmērīgi patērējot dzērienu plastmasas pudeles, “Zaļā josta” šogad uzsāka sociālu kampaņu “Man pašam savs”.

Noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā Vislatvijas makulatūras vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona, kurā vairāk nekā 1000 tūkstoši bērnu no 407 izglītības iestādēm kopā ar ģimenēm pārstrādei savāca 907 tonnas 79 kg makulatūras. Latgales reģionu konkursā pārstāvēja 63 izglītības iestādes, pārstrādei nogādājot 113,286 tonnas makulatūras. Bērzpils vidusskolas skolēni izcīnīja 2. vietu valsts mērogā pēc savāktā makulatūras apjoma uz vienu iestādes audzēkni.

Noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā Vislatvijas makulatūras vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona, kurā vairāk nekā 1000 tūkstoši bērnu no 407 izglītības iestādēm kopā ar ģimenēm pārstrādei savāca 907 tonnas 79 kg makulatūras. Zemgales reģionu konkursā pārstāvēja 83 izglītības iestādes, pārstrādei nogādājot 213,496 tonnas makulatūras. Staļģenes vidusskolas skolēni izcīna 1. vietu valsts mērogā, savācot pārstrādei 28,354 tonnas makulatūras.

Noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā Vislatvijas makulatūras vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona, kurā vairāk nekā 1000 tūkstoši bērnu no 407 izglītības iestādēm kopā ar ģimenēm pārstrādei savāca 907 tonnas 79 kg makulatūras. Kurzemes reģionu konkursā pārstāvēja 75 izglītības iestādes, pārstrādei nogādājot 203,16 tonnas makulatūras. 

Noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā Vislatvijas makulatūras vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona, kurā vairāk nekā 1000 tūkstoši bērnu no 407 izglītības iestādēm kopā ar ģimenēm pārstrādei savāca 907 tonnas 79 kg makulatūras. Vidzemes reģionu konkursā pārstāvēja 42 izglītības iestādes, pārstrādei nogādājot 75,318 tonnas makulatūras.

Noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā Vislatvijas makulatūras vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona, kurā vairāk nekā 1000 tūkstoši bērnu no 407 izglītības iestādēm kopā ar ģimenēm pārstrādei savāca 907 tonnas 79 kg makulatūras. Rīgas un Pierīgas reģionu konkursā pārstāvēja 141 izglītības iestāde, pārstrādei nogādājot 301,819 tonnas makulatūras.

Noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā Vislatvijas makulatūras vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona, kurā vairāk nekā 100 tūkstoši bērnu kopā ar ģimenēm pārstrādei savāca 907 tonnas 79 kg makulatūras. Konkursā piedalījās 407 izglītības iestādes no visas Latvijas, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu tīrākas vides veicināšanā, atkritumu šķirošanas iemaņu uzlabošanā un resursu taupībā.

Noslēgusies “Zaļā josta” organizētā izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona. Bateriju vākšanā iesaistījās 78 817 bērni no 315 izglītības iestādēm no visas Latvijas, pārstrādei nogādājot 30,531 tonnas izlietotu bateriju. Zemgales reģionu konkursā pārstāvēja 53 izglītības iestādes, savācot 3,148 tonnas izlietotu bateriju. 

Noslēgusies “Zaļā josta” organizētā izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona. Bateriju vākšanā iesaistījās 78 817 bērni no 315 izglītības iestādēm no visas Latvijas, pārstrādei nogādājot 30,531 tonnas izlietotu bateriju. Vidzemes reģionu konkursā pārstāvēja 36 izglītības iestādes, savācot 4,233 tonnas izlietotu bateriju. 

Aktualitātes

Atsaucoties uzņēmuma SIA “Interlux” aicinājumam, “Zaļā josta” pārstāve Aija Caune š.g. 19.jūnijā vadīja vieslekciju uzņēmumā, izglītojot tās darbiniekus par pareizas atkritumu šķirošanas principiem. 

SIA “Interlux” savā uzņēmumā ir ieviesusi ISO 14001 vides standartu, un tas regulāri domā, kā uzlabot vides jautājumus savā uzņēmumā. Šajā gadā uzņēmums strādā ar atkritumu samazināšanas jautājumiem, tādēļ sadarbībā ar “Zaļā josta” tika uzlabotas uzņēmuma darbinieku zināšanas par atkritumus šķirošanas tēmu.

Turpinot sabiedrības izglītošanas vieslekciju ciklu “Kāpēc šķirot atkritumus ir nozīmīgi”, “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa ar informatīvām vieslekcijām šī gada 15. jūlijā uzstājās uzņēmuma “TTS” divās filiālēs Rīgā. Pasākuma ietvaros tika novadītas izglītojošas lekcijas, kurās stāstīta atkritumu šķirošanas nozīme, sniegts detalizēts ieskats atkritumu šķirošanas pamatprincipos, kā arī ar uzskatāmiem piemēriem demonstrētas situācijas, skaidrojot kļūdas atkritumu šķirošanā.

Likums nosaka, ka ikvienam, kas Latvijā ražo vai ieved preces iepakojumā, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Nodoklis jāmaksā arī tiem, kas ražo vai importē videi kaitīgas preces, tādas kā baterijas un riepas, vai arī elektropreces – sākot no ledusskapja un beidzot ar mobilo.

Biznesam augot, ar katru iepakojuma plastmasas kilogramu pieaugs arī maksājamā nodokļa apmērs. Tur neko nevar darīt. Jeb varbūt ir vēl kāda cita iespēja?

Latvijā 1 iedzīvotājs gada laikā saražo vidēji 304 kg atkritumu, no kuriem apmēram 40% ir pārstrādei piemērots izlietotais iepakojums. La arī vairāk nekā puse* Latvijas iedzīvotāju ir iesaistījušies atkritumu šķirošanā, tomēr otrreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumu pieredze liecina, ka iedzīvotāji atkritumus šķiro nepietiekami rūpīgi un nepārzina, ko drīkst un ko nedrīkst mest dalītās vākšanas konteineros šķirotajiem atkritumiem.

Veicinot korektu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību, „Zaļā josta” izstrādājusi Rokasgrāmatu dabas resursu nodokļa uzskaites organizēšanā uzņēmumā. Rokasgrāmatā sniegta izsmeļoša informācija par visu, kas attiecas uz iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču, kā arī elektroiekārtu uzskaiti uzņēmumā. Rokasgrāmata bez maksas pieejama tikai „Zaļā josta” klientiem.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Zaļā josta” laidis klajā mobilās aplikācijas “Atkritumu šķirošana” atjauninājumu, kurā ietverta virkne uzlabojumu, padarot atkritumu šķirošanu vēl vienkāršāku un pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Aplikācija turpmāk pieejama arī krievu valodā, kā arī atkritumu nodošanas vietu karte papildināta ar vēl plašāku otrreizējo izejvielu savākšanas vietu adresēm.