Aizkraukles 1. vidusskola makulatūras vākšanu dēvē par pozitīvu atkarību

Makulatūras vākšanas maratons 3 mēnešu garumā beidzies, bet atmiņas par to  saglabāsies vēl ilgi, jo mācību laikā tādi jautri un neparasti notikumi negadās bieži.

Aizkraukles 1.vidusskolā, lai padarītu dalību konkursā aizraujošāku un piešķirtu tam sacensības garu, nolēmām reģistrēt katras klases savāktos makulatūras kilogramus, un pēc katras makulatūras nodošanas reizes skolas mājaslapā paziņot katras klases vietu skolas reitingā. Skolotāja Žanna Murahina atceras 5.klases skolnieku vārdus pēc kārtējā reitinga paziņošanas: „Nu, vai mēs esam pirmie?” Un 5.klases skolēni darīja visu, lai būtu pirmie šajā konkursā – ielūkojās katrā skolas kabinetā un katram skolas darbiniekam pajautāja: „ Vai jums makulatūra ir? Šeit nav? Bet varbūt mājās ir?” Ar savu entuziasmu viņi aplipināja arī vecākus. Elizabetes Smanes mamma Natālija, vienas dienas laikā trešo reizi izkraujot no sava auto makulatūru, teica: „Valstī mēs nebūsim pirmie, bet skolā – centīsimies!”

Interesantu gadījumu izstāstīja 4.klases audzinātāja. Kāds skolēns par godu savai dzimšanas dienai bija atnesis uz skolu cepumus, lai pacienātu klases biedrus. Kad skolotāja tukšo cepumu kasti lika atkritumu grozā, to ieraudzīja Ņikita Kuzņecovs, viņš paņēma kasti, rūpīgi salocīja, saspieda un ielika makulatūrai domātajā kastē kabineta stūrī. Nākamā dienā viņš skolas apkārtnē atrada tukšas kartonu kārbas, atnesa tās uz klasi un, rūpīgi salocījis, pievienoja savas klases makulatūras krājumiem. Kaut arī viegla, tā tomēr arī ir makulatūra!

Bet visspilgtākās atmiņas visai skolai ir saistītas ar 7.klases skolēniem. Reiz starpbrīdī starp stundām pie skolas apstājās balts busiņš (to bija noorganizējusi 7.klases skolniece Žaklīna Gončarova), bet šoferis ļoti steidzās uz darbu, tāpēc viņš nevarēja gaidīt, kad skolēni izkrāmēs kartonu, nācās to vienkārši izgāzt lielā kaudzē. Todien pūta stiprs vējš, kas visu skolas apkārtni izdekorēja ar kartona izstrādājumiem. Kad 7.klases audzinātāja Astra Jansone pēc 8 mācību stundas ieraudzīja šo postažu, viņa bija izmisumā, bet... ko padarīsi? Kartonu līdz vakaram vajadzēja kaut kur sakārtot un sakrāmēt, pie tam paletes vēl nebija atvestas. Tāpēc 7.klases skolēni četras ar pus stundas plēsa un locīja, pakoja un sēja, lai kartonu varētu kārtīgi sakrāmēt noliktavas telpā, jo ārā tas salītu vai tiktu izvazāts (Izrādījās, ka tas ir izcils padibenis, lai vizinātos no kalna, kas atrodas līdzās skolai!).  Acis darba izbijās, rokas – darba nebijās, zinājās padarīt! Kad makulatūru pārkrāmēja uz paletēm, konstatējām, ka ar 7.klases skolēnu sasaiņoto kartonu ir piepildītas 7 paletes un arī apkārtējo māju papīram domātie konteineri (Tur nonāca tas, kam skolas noliktavā vairs nepietika vietas vai ko bērniem vairs nebija spēka saplēst.). Pēc padarītā darba skolēni jūtās gandarīti, jo paveica, kā viņiem sākumā likās, neiespējamo! Tādi notikumi stiprina kolektīvu, pārbauda cilvēka izturību un pacietību.

Minētajā notikumā 7.klases skolēni ieguva tādu rūdījumu (vējā, salā un slapjā sniegā) un pat azartu, ka turpmāk uz skolotājas Žannas Murahinas jautājumu „Kurš šoreiz vēlas sakraut makulatūru uz paletēm?” regulāri skanēja vismaz 5-6 atbildes: „Es!” Līdz ar to gandrīz visu skolas savākto makulatūru – kopā 7 tonnas -  no skolas noliktavas uz paletēm pārnesa 7.klases skolēni (gan zēni, gan arī dažas meitenes).

Tā kā skolēni un viņu vecāki makulatūras vākšanā ieguldīja lielu  darbu, bet valsts mērogā skolai vieta nespīdēja, skolas administrācija nolēma ar diplomiem apbalvot visas klases, īpaši izceļot centīgākos skolēnus. Katrā diplomā ierakstījām, cik kilogramu savāca katra klase vai konkrētais skolēns un cik koku tādējādi izglāba. Uzvarēja 5.klase, kura izglāba 20 kokus, jo savāca 1949 kilogramus! Bet visvairāk makulatūras (780 kg) savāca 5.klases skolēns Arvīds Romanis, tādējādi izglābjot 8 kokus.

Protams, makulatūras vākšana nav viegls darbs. To uz savas ādas izjuta visi, bet īpašs paldies par palīdzību pienākas skolas tehniskajiem darbiniekiem: Vasilijam Ozoliņam, Sergejam Parmuhinam un direktores vietniecei Verai Vasiļjevai. Tomēr ir svarīgi piedalīties šādos konkursos, jo tie veido gan bērnu, gan pieaugušo cilvēku attieksmi pret dabas resursu saglabāšanu un otrreizējo izejvielu pārstrādi. Arī mēs vairs nespējam ar vieglu roku izmest papīru atkritumu grozā, jo trīs mēnešu laikā ir izveidojies paradums krāt visu izlietoto papīru īpašā kastē. Lai arī jums roka neceļas izmest atkritumos to, kam cilvēki iemācījušies piešķirt otru mūžu!

 

Autori: Žanna Murahina un Astra Jansone