Konference "Vispārizglītojošo skolu skolotāju kompetences pilnveide par dalītas atkritumu apsaimniekošanas ieviešanas procesiem savā atkritumu apsaimniekošanas reģionā"

Skolēnu rudens brīvdienu laikā viesmīlīgajā Āgenskalna ģimnāzijā „Zaļā Josta” 29.oktobrī pulcēja vairākus desmitus skolu pārstāvjus no dažādiem Latvijas reģioniem uz pirmo konferenci skolotājiem par atkritumu apsaimniekošanu.

Skolotāji ir tieši tie, ar kuriem ikdienā visvairāk kopā ir mūsu bērni - nākotnes sabiedrības veidotāji. Tāpēc ir svarīgi arī  pašiem skolotājiem paplašināt redzeslauku un zināšanas vides aizsardzības jomās, kuras ar katru gadu kļūst arvien aktuālākas.

Atkritumu apsaimniekošanas jautājumi mācību saturā

Konferences iesākumā Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) (www.isec.gov.lv) izglītības satura nodrošinājuma daļas speciāliste Velga Kakse stāstīja par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem obligātajā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību saturā.     

Velga Kakse minēja, ka līdz 2014.gadam ilgst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dekāde „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”. Jau mācoties dabaszinības no 1.- 6.klasei mācību satura apguvei jānodrošina, ka bērni izprot atkritumu savākšanas un pārstrādes nozīmi, kā arī praktiski piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā. Arī apgūstot ģeogrāfiju no 7.-9.klasei un ķīmiju no 8.-12.klasei, skolēni iepazīstas ar atkritumu apsaimniekošanas jomu, izprotot dabas resursu nozīmi, vides un sociālo problēmu mijiedarbību.

Ieskaitē dabaszinībās, beidzot 9.klasi, jautājumā par atkritumu saimniecību jauniešiem ir jāizprot ne tikai iepakojumu priekšrocības un trūkumi, bet arī jāzina nosaukt vietējais atkritumu apsaimniekotājs.

Velga Kakse skolotājus iedrošināja nodarbību organizēšanā izmantot mācību filmas par makulatūras pārstrādi „Papīra ceļš” , ko ir izveidojusi „Zaļā josta” un par sadzīves un bīstamo atkritumu glabāšanu un pārstrādi (SIA „Getliņi Eko”). Šo filmu izmantošanai izstrādāti uzdevumu piemēri un vizuālie materiāli (prezentācijas).

Atkritumu apsaimniekošanas plāni

Ar dalītas atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem reģionos atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plānošanas dokumentiem iepazīstināja Vides Ministrijas (www.vidm.gov.lv )  Vides aizsardzības departamenta Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ilze Doniņa. Īpaša interese konferences dalībniekiem bija par plānotajiem atkritumu savākšanas punktiem un laukumiem, kas ir paredzēti izveidot 2013.gadā. Pēc sniegtās informācijas, rodas secinājumi, ka pēc 5 gadiem ar dalīto atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss būs kārtībā. Katrā no 11 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem ir paredzēts izveidot no vairākiem desmitiem līdz simtiem atkritumu savākšanas punktu – tas ir konteineru laukumi dzīvojamo māju tuvumā, šķiroto atkritumu savākšanas lielie laukumi, kuros iedzīvotāji var atgādāt un bez maksas atstāt gan šķirotos, gan lielgabarīta atkritumus, gan nolietoto elektroniku un tehniku un cita veida atkritumus. Reģionos paredzētas arī šķirošanas stacijas un vairāki kompostēšanas laukumi organiskajiem atkritumiem. Atspoguļojot  šī brīža esošo situāciju, pašlaik no paredzētajiem infrastruktūras objektiem  ir izveidota tikai 5.daļa. Bet lai tas mums neliedz būt optimistiem un cerēt uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas strauju pilnveidošanos.

Uz jautājumu par to, kā Vides ministrija var ietekmēt pašvaldību, kura pretēji atkritumu apsaimniekošanas plāniem, nevēlas savā pagastā organizēt atkritumu šķirošanu, Ilze Doniņa atbildēja, ka represīvā veidā pašvaldības neviens neietekmē. Taču viss panākams sarunu, izskaidrošanas un izglītošanas ceļā. Ilze Doniņa aicināja arī skolām izglītot ne tikai skolēnus un viņu ģimenes vides apziņas pilnveidošanā, bet dažādos vides projektos iesaistīt arī pašvaldības.

Pašvaldību atbildība atkritumu apsaimniekošanā

Likumsakarīgi, ka pēc šāda priekšlasījuma, sekoja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Bruno Otersona (www.lps.lv) uzstāšanās par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās prezentācijā „Atkritumu apsaimniekošanas, tajā skaitā dalītās atkritumu apsaimniekošanas, īstenošana pašvaldībās”.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas kārtība un reģionālais plāns ir Vides ministrijas ziņā, tā nosaka kopējo politiku un virzību šajā jomā – izlemjot, vai valstī atkritumu šķirosim vai nē, dedzināsim vai citādi pārstrādāsim, vai noglabāsim. Taču katra pašvaldība atbilstoši savu principu izvēlei izstrādā atsevišķu pašvaldību plānu un saistošos noteikumus. Tur arī paredz kritērijus, pēc kādiem tiek rīkots konkurss atkritumu apsaimniekotāja izvēlei un būtu ļoti svarīgi pašvaldībai paredzēt prasību, ka apsaimniekotājam jānodrošina šķiroto atkritumu savākšanas un nodošanas organizēšana.

Svarīgs nosacījums noteikumos ir, ka zemes īpašniekam ir pienākums ierādīt vietu konteineriem un nodrošināt transporta piekļūšanu tiem. Savādāk gadās, ka šķiroto atkritumu savākšanu nav iespējams ieviest tāpēc, ka nav kur novietot konteinerus, jo zemes īpašnieki iebilst.

Kā ļoti svarīgu  sastāvdaļu atkritumu apsaimniekošanā Bruno Otersons minēja sabiedrības izglītošanu. Tas attiecas ne tikai uz skolēniem, bet uz katru iedzīvotāju, visu sabiedrību. Turklāt izglītošanas darbam vajadzētu būt ne tikai vienreizējam pasākumam kādas kampaņas ietvaros, bet nepārtrauktam procesam. Tam paredzētais finansējums reģionālo plānu ietvaros esot diemžēl neliels – aptuveni 8000 latu gadā, kas nozīmē 40 santīmu uz vienu iedzīvotāju.

Pašvaldību savienība iestājas arī par to, lai dabas resursu nodoklis būtu diferencēts. Tas nozīmē, ka tiem, kas nešķiro atkritumus, nodoklim vajadzētu būt 10 reizes lielāks nekā tiem, kas velta savu uzmanību šķirošanai. Jautāts par šķirošanu, Bruno Otersons atbild, ka, no atkritumiem vispirms jānošķiro visa organika – pūstošā, nosacīti netīrā daļa. Tad pārējo – stiklu, plastmasu un metālu varētu likt arī kopējā konteinerā, kuru tad pāršķirotu jau uz šķirošanas līnijas. Protams, arī makulatūra – lietotais papīrs un kartons jānovieto atsevišķi, lai tas būtu vērtīgs pārstrādājamais izejmateriāls.

Apsaimniekotāju viedoklis

Latvijas atkritumu uzņēmumu asociācijas (www.lasua.lv) valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts stāstīja par atkritumu apsaimniekotāju uzdevumiem un atbildību. Viņš aicināja klātesošos atskatīties uz laiku pirms 10 gadiem un to pavērtēt no šodienas atkritumu apsaimniekošanas pozīcijām. Tad redzam, ka lai gan vēl joprojām daudz nepilnību un vajadzību, tomēr izdarīts ir daudz! Pirms 12 gadiem Latvija bija pilna ar vides aizsardzības prasībām neatbilstošām nepiemērotā vietās atkritumu izgāztuvēm. Pašlaik lielākā daļa no tām ir rekultivētas, tas nozīmē apstrādātas tā, lai pārtraukušas savu darbību, pēc iespējas mazāk kaitētu videi.

Tagad ir jauni poligoni, atkritumu apsaimniekotāji iegādājušies jaunu atbilstošu tehniku un konteinerus. Taču vienmēr uzņēmējs izvērtēs nosacījumus un piedāvājumus. Ideālais apsaimniekošanas variants  būtu tāds, kas ir lētākais, pieejamākais un uzticamākais.

Jānim Vilgertam jautāja par to, kad tiks ieviesti lietoto stikla vai plastmasas pudeļu vai metāla kārbu nodošanas automāti jeb depozīta sistēma. Atbildot uz jautājumu J. Vilgerts minēja, ka  depozīta sistēma nosedzot tikai 3% no lietotā iepakojuma atgriešanas apjomiem, taču sabiedrības vides apziņas sekmēšanai un piegružošanas samazināšanai šāda sistēma būtu atbalstāma, atbildēja Jānis Vilgerts. Ja Latvijā savācam 50 – 70 tonnu PET pudeļu, tad Igaunijā caur depozītu sistēmu gadā savāc 15 reizes vairāk, tas ir 450 tonnas. Bet Skandināvijā, kas ir līderis šķiroto atkritumu sistēmas ieviešanā, pārstrādē atgriežas pat 90% PET pudeļu.

Vides izglītība

Ieva Veģere, vides izglītotāju asociācijas (www.vi.lv) valdes locekle un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekotāju organizācijas (www.zaao.lv) pārstāve dalījās pieredzē ar praktiskiem piemēriem skolās vides izglītībā atkritumu apsaimniekošanas jomā prezentācijā Praktiskie piemēri skolās vides izglītībā atkritumu apsaimniekošanas jomā”. Uzstāšanās laikā viņa iepazīstināja ar nozīmīgākajām organizācijām, kuras pašas organizē vai kuras var iesaistīt kā partnerus vai palīgus dažādos vides projektos – konkursos, semināros, vides nometnēs, mācību ekskursijās vai mācību līdzekļu sagatavošanā. Ieva Veģere stāstīja, ka īpaša interese un atsaucība parasti ir cieto sadzīves atkritumu poligona „Daibe” ekskursiju laikā. Vislielākais izbrīns esot tieši pieaugušajiem. Lai būtu izpratne par šo tik nepieciešamo un svarīgo jomu, apmeklējot poligonu, parasti uzmanība tiek veltīta 3 tēmām: atkritumu noglabāšana krautuvē, atkritumu šķirošana un  infiltrāts. Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekotāju organizācija izstrādājusi arī vairākus mācību palīglīdzekļus un materiālus vides izglītībā. 

Lielākais atkritumu noglabāšanas poligons Latvijā

Savukārt par lielāko Latvijas poligonu „Getliņi”, kurā nonāk atkritumi no puses Latvijas iedzīvotāju,  stāstīja SIA „Getliņi EKO” (www.getlini.lv) pārstāvis Aigars Pēkšēns prezentācijā „Atkritumu izgāztuves un poligoni”.  Šis poligons ir savā ziņā bēdīgi unikāls ar to, ka sākotnēji 70.gados izveidota kā  izgāztuve uz purva.   

Kad Rīgai vajadzēja jaunu poligonu, starptautiska vides projekta ietvaros nolēma rekonstruēt esošo, izveidojot vides aizsardzības prasībām atbilstošu. Galvenie mērķi bija – samazināt tālāku gaisa un ūdeņu piesārņošanu. Vislielākā problēma un nozīmīgākais uzdevums bija savākt un attīrīt infiltrātu – šķidrumu, kuru veido visi nokrišņi, kas izsūkušies cauri apglabātajiem atkritumiem.

Poligonā, kur atkritumi ir sablīvēti un sapresēti bezgaisa apstākļos, organiskiem atkritumiem sadaloties, rodas metāna gāze. Nolēma veco kalnu pārklāt ar māla slāni un izveidot tajā gāzes ieguves sistēmu enerģijas ieguvei. Bija nepieciešami arī enerģijas ražošanas bloks un elektropārvades līnijas.

Jaunu vietu - šūnu veidošanai atkritumu noglabāšanai purva teritorijā vispirms tika izrakta kūdra laukā un tad pamatā izklāts ģeosiets, smiltis un māla slānis, lai no piesārņojuma pasargātu gruntsūdeņus. Arī šajā jaunajās šūnās, kurās noglabā atkritumus, ievieto gāzes savākšanas caurules. Visi darbi prasīja ļoti lielus ieguldījumus, kuri vēl joprojām nav atmaksājušies. ‘’Getliņos” strādā 90 cilvēku.

Klātesošos pamatoti satrauca ziņa par to, ka diemžēl pašlaik poligons pildās daudz straujāk nekā sākotnēji paredzēts – 1miljons kubikmetru atkritumu gadā. Dienas laikā Getliņos atstāt savāktos atkritumus iebrauc 300 līdz 400 automašīnas no Rīgas, Rīgas rajona un Ogres. Ir atsevišķas reizes, kad to skaits sasniedz pat 600. Tas nozīmē, ka katru minūti pienāk mašīna ar atkritumiem. Risinājums ir noglabājamo atkritumu samazināšana, tos šķirojot.

Taču atkritumi, kā noderīga otrreizējā izejviela ir tikai tad, kad tā atšķirota jau sākotnēji, kad to izdara pats atkritumu radītājs – tūlīt pēc lietošanas pudeli, kārbu vai citu materiālu ievietojot specializētajā konteinerā.

Šķiroto atkritumu pārstrāde

Par sašķiroto atkritumu – otrreizējo izejvielu pārstrādes iespējām klātesošos iepazīstināja Jānis Meistars, SIA „Zaļā josta” tehniskais direktors. Viņš detalizēti pastāstīja un attēlos demonstrēja par to, ko šķiro, ko un kā Latvijā pārstrādā un ražo. Papīrs (kartons, makulatūra), plastmasa (PET), baterijas, sadzīves elektrotehnika – tie pagaidām ir galvenie materiāli, kuriem nodrošināta organizēta šķirošana, savākšana un pārstrāde.

Jānis Meistars atzina, ka pašlaik Latvijā visnopietnākā problēma ir ar stikla atkritumiem, jo tos nekur tuvumā nepārstrādā. Ir rūpnīcas Lietuvā un Baltkrievijā, taču ceļa izmaksas ir pārāk dārgas.

Klātesošie guva ieskatu arī, kas notiek ar lietotajiem koksnes izstrādājumiem pēc to savākšanas un ko iesāk ar lietotajām autoriepām. Bija interesanti dzirdēt, kā notiek datoru un monitoru kineskopu apstrāde. Attēlos un komentāros varēja izsekot arī ledusskapju pārstrādes procesam.

Noderīga informācija tīmeklī

Konferences gaitā tika sniegts neliels ieskats par Zaļās Jostas izveidoto vortālu www.atkritumi.lv, kurā var atrast gan noderīgu skaidrojošo informāciju par visiem atkritumu veidiem, to ieguvi, pārstrādi un šķirošanas iespējām Rīgas pilsētā, kā arī atrast sev visērtāk pieejamo speciālo dalīto atkritumu konteineru atrašanās vietu vai arī dažādu dalīto atkritumu veidu pieņemšanas punktus Rīgā.  Vortālā www.atkritumi.lv  arī ir pieejama interesanta, aizraujoša un reizē izglītojoša datorspēle par atkritumu šķirošanu „Robis – pasaules glābējs”.

No jauna ir papildināts vortāls pa baterijām  www.baterijas.lv, kur  var elektroniski piereģistrēties konkursam „Ko Tu zini par baterijām un ko Tu vari darīt, lai novērstu to kaitīgo ietekmi uz vidi!” bateriju savākšanas sacensībām, esejas konkursam 5.-8. klašu grupā , kā arī zinātniski pētnieciskā darba konkursam 9-12. klasēm.

Vortālā www.baterijas.lv ir iespēja sekot līdzi konkursa gaitai, uzzinot arī par citiem konkursa dalībniekiem un viņu veikumu. 

Secinājumi darba grupās

Konferences pēcpusdienā dalībnieki pulcējās pa reģioniem darba grupās, kurās vajadzēja noskaidrot, vai zināms vietējais atkritumu apsaimniekotājs, vai apkārtnē ir šķiroto atkritumu  konteineri vai pieņemšanas laukumi, un vai vides izglītības jomā ir savstarpēja sadarbība starp skolu, pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju.

Zemgales reģiona darba grupas rezultāti izskatījās ļoti pozitīvi. Bija zināms gan apsaimniekotājs, gan tā piedāvātie 2 veidu dažādas krāsas konteineri. Interesanti, ka Zemgales reģionā izmanto vienotu konteineru gan stiklam, gan PET – zilā krāsā. Bet dzeltenais konteiners domāts papīram. Skolās esot arī kastes lietoto bateriju savākšanai.

Esot jāuzlabo tieši iedzīvotāju informētība par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un piedāvājumu. Vajadzētu vairāk reklāmas, aicinājumu par to un praktisku darbu, kuros iesaistīt sabiedrību. Tā kā darba grupā piedalījās arī Jelgavas komunālo pakalpojumu pārstāvis, tad visiem laba ziņa bija, ka Jelgavā drīzumā tiks iekārtoti 6 punkti atkritumu šķirošanai.

Citās darba grupās nebija tik veiksmīgu ziņojumu. Bija zināms, kas ir atkritumu apsaimniekotājs, bet citādi skumji secinājumi – konteineru nav  un  laukumu arī  nav. Šķirotos atkritumus atsevišķi neviens nevāc. „Šādos apstākļos sāk zust motivācija praktiskai vides izglītībai,’’ secināja skolotāja no Austrumlatgales reģiona. Vienīgi bateriju savākšana lielākoties dalībnieku pārstāvētajās skolās bija attiecīgi noorganizētas. „Acīmredzot, par šķirošanas nepieciešamību un sabiedrības gatavību to darīt, jāizglīto ne tikai skolēni, bet vispirms jau arī pašvaldības un paši atkritumu apsaimniekošasn organizatori,’’ secināja darba grupas pārstāve.

Savukārt citai darba grupas bija interesanti ieteikumi par šķiroto atkritumu nodošanas motivēšanu tieši no skolām. Piemēram, ja nodod makulatūru, tad pretī saņem noteiktu daudzumu papīra izstrādājumus skolai – burtnīcas, klades, piezīmju papīru, zīmēšanas papīru. Būtu ideāli, ja pie skolām varētu atrasties lielie konteineri lietotajam papīram.

Būtu interesanti, ja kāda vides projekta ietvaros pašvaldības segtu transporta izmaksas ekskursijai uz atkritumu noglabāšanas poligonu. Īpaši no darba grupām izskanēja kopīgs atbalsts depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā.

Konferences novērtējums anketās

Konferences gaitā, pateicoties dalībnieku aizpildītām anketām, secinājām, ka nākošās svarīgās tēmas, kuras būtu nepieciešams izzināt vairāk ir: šķirošana, depozīta sistēmas ieviešana, kompostēšana, biopolimēri un bīstamie atkritumi.

Sirsnīgs paldies par labajiem vārdiem un atsaucību novērtējumā! 

Gatavojot nākamo konferenci, noteikti centīsimies ievērot jūsu ieteikumus par darba grupu organizēšanas kārtību un par ražotāju pārstāvju pieaicināšanu.

Tā kā ieteicāt un lūdzāt, lai darba mapē būtu arī konferences dalībnieku saraksts un kontakti, tad tos pievienojam šeit.

Cerot arī turpmāk ar Jums sadarboties, vēlam jums veiksmīgu un patīkamu šī gada nogali!

Lūdzu, ja ir kādi jautājumi, ierosinājumi, priekšlikumi vides izglītībā atkritumu apsaimniekošanas jomā, rakstiet, zvaniet mums! Paldies!

 

Jūsu „Zaļā josta”,

Biedrības „Latvijas Zaļā Josta”

Valdes priekšsēdētāja - Velga Vilciņa

velga.vilcina@zalajosta.lv

Tālr.  67808320 ; Mob.tālr:  29525682 

 

Projektu direktore  - Ilze Fīlipa

 ilze.filipa@zalajosta.lv

Tālr.  67808112 ; Mob.tālr:  27099097 

 

Atbildes uz konferences gaitā iesniegtajiem rakstiskajiem jautājumiem

Kas ir inertie atkritumi? Kā tie tiek šķiroti?

Inertie atkritumi nešķīst, nedeg un tie nerada videi un cilvēka veselībai kaitējumu. Tie ir maztoksiski atkritumi ar nelielu piesārņojošo vielu daudzumu. Ar šiem atkritumiem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, jo tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, un nerada draudus ne cilvēka veselībai, ne videi. Tie nešķīst ūdenī, vāji vai nemaz nešķīst skābā vai sārmainā vidē un nemaina īpašības gaismas vai temperatūras iedarbībā. Parasti inertie atkritumi rodas celtniecības darbos - akmeņi, dzelzsbetons, ķieģeļi u.tml.

Inertos atkritumus parasti cenšas nodalīt no kopējiem sadzīves atkritumiem, tos izmantojot poligonos iekšējo ceļu izbūvei.

 

Vai vecās izgāztuves var izmantot atkārtotai atkritumu novietošanai (SIA „Getliņi EKO” pārstāvja Aigars Pēkšēns prezentācijā „Atkritumu izgāztuves un poligoni” tika pieminēts, ka ļoti strauji pildās atkritumu poligons!) ?

Ilze Doniņa (Vides ministrija):

Iepriekšējās vietas, kas tagad rekultivētas, bet bijušas izmantotas, kā izgāztuves, lielākoties, nav izmantojamas atkārtoti atkritumu novietošanai. Tās bieži vien tika izvēlētas nevis atbilstoši vides prasībām, tas ir, lai neciestu vide, bet gan cilvēka ērtībām. Izgāztuves veidoja kaut kur „pa ceļam” un tā, lai acīm tās paslēpj kāds meža ieloks vai koku puduris. Pašlaik šīs izgāztuves ir slēgtas un rekultivētas. Tas nozīmē, ka tās apklātas ar māla slāni un apaudzētas ar zālāju, lai samazinātu nokrišņu rezultātā šī vietas kaitīgo ietekmi uz vidi. Vecajām izgāztuvēm arī pēc tos slēgšanas  20 gadus piemēro monitoringu, novērošanu.

Jaunu poligonu veidošanā ļoti svarīgi ievērot  ģeoloģiskos nosacījumus. Tas nozīmē, ka vides prasības nosaka, kādai jābūt vietai (pamata slānis, grunts, ūdeņu tuvums u.tml.) paredzams jaunai atkritumu apglabāšanas poligons. Nav nemaz tik vienkārši Latvijā atrast tādas vietas, kuras atbilst visiem nosacījumiem. Tāpēc tās vietas, kas atrastas, kā piemērotas, ļoti apdomāti jāapsaimnieko, lai to pietiktu plānotajiem 20 gadiem.

Diemžēl poligoni tiešām pildās ļoti ātri. Lai gan poligoni paredzēti atkritumu noglabāšanai 20 līdz 30 gadiem, tad situācija, kad dramatiski katru gadu pieaug noglabājamo atkritumu apjoms, rada bažas. Tāpēc tiek veikti un veicināti dažādi sabiedrību izglītojoši un motivējoši pasākumi, lai samazinātu kopējo atkritumu daudzumu. To var izdarīt divējādi: pirmkārt, mazāk patērēt un piedomāt pie tā, ko un kā izmantoju, lai apzināti nevairotu atkritumus. Otrkārt, šķirot atkritumus, no apglabājamo atkritumu daudzuma, nodalot tos, kurus var pārstrādāt un izmantot atkārtoti.

 

Kā ieinteresēt vietējās pašvaldības - pagastus, lai viņi palīdzētu iedzīvotājiem atbrīvoties no stikla atkritumiem un lietotām elektroprecēm? Vai 2009.gadā paredzamā novadu veidošana varētu sekmēt šo situāciju?

 

Ilze Doniņa (Vides ministrija):

Savā administratīvajā teritorijā pašvaldības organizē konkursus par atkritumu apsaimniekotāju. Atkritumu apsaimniekotājs ir atbildīgs par šķiroto atkritumu – arī stikla un lietoto elektropreču savākšanas nodrošināšanu. Tāpēc būtu svarīgi pašvaldības organizētā konkursa nosacījumos iekļaut prasību, ka apsaimniekotājs nodrošina arī šķiroto atkritumu un nolietoto elektronisko preču savākšanu.

Tad pretendentam ar šādu prasību būtu jārēķinās un tā arī jānodrošina.

 

Latvijas pašvaldību savienība sagatavojusi šādu konkursa nolikumu paraugus. Jābūt tikai vēlmei to izmantot un ieviest.

Svarīgi būt pašiem iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekošanas organizācijām pašvaldības motivēt, iesaistot tās izglītojošos pasākumos. Pašvaldībās jau ir tie paši cilvēki, kas veido sabiedrību ir. Skolas sadarbībā ar „Zaļo jostu”, piemēram, dažādu projektu ietvaros varētu izstrādāt un piedāvāt pašvaldībām iedzīvotāju aptauju apkopojumus, lai noskaidrotu viņu viedokli, vēlmes, kā arī optimālos maršrutus dalīto atkritumu savākšanai vai laukumu izvietošanai.

Kā darbību veicinošas balvas, piemēram, varētu būt konteineri šķirotajiem atkritumiem. Skolas varētu izstrādāt pitkrogrammas un norādes, kā arī plakātus vietējiem laukumiem šķiroto atkritumu novietošanai.

 

Ko darīt ar 1 kg dzīvsudraba? Kur likt?

A/S „BAO” atbild, ka uzņēmumam A/S „BAO” jau ir izveidojusies prakse savākt no skolu laboratorijām ķimikālijas. Lai pieteiktu šo pakalpojumu, ir jānosūta uz A/S „BAO” pieteikuma vēstule.

Pieteikuma vēstules veidlapa atrodama mājas lapā www.bao.lv. zem  norādes kreisajā pusē „Pakalpojumi un  sekojošās norādes   „Uzņēmumiem vienreizējai izvešanai”. Tā jāaizpilda un jāaizsūta A/S „BAO”. Pēc vēstules saņemšanas A/S „BAO”  pārstāvji sazināsies un vienosies par izvešanas laiku, kas būtu apvienojams vienā maršrutā, dodoties arī uz citiem objektiem. Ķimikāliju savākšanas un izvešanas tarifs ir 90 santīmi par 1 kg.

 

Ilze Doniņa (Vides ministrija):

Dzīvsudraba savākšana saistīta ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī. Tā kā šī sistēma vēl veidojas, tad te vēl daudz neatrisinātu lietu. Pirmkārt, tā kā vēl nedarbojas bīstamo atkritumu noglabāšanas poligons, tad ja tiek savākti bīstamie atkritumi, tad tos nemaz nav kur novietot. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizācija (BAO) ir atradusi iespēju pagaidu noglabāšanai, taču tie IR pakalpojumi, kas saistīti ar izmaksām.

Būs laiks, kad katrā reģionā būs iespējas nodot arī bīstamos atkritumus, kurus tad apsaimniekotājs nogādās uz centralizēto vietu. Bet pašlaik, kamēr šī situācija ir nenoteikta, ierosinājums būtu sazināties ar BAO un vienoties par iespējami drošāko uzglabāšanas vietu un veidu turpat atkritumu rašanās vietā un tad vēl vienoties par laiku, kad BAO specializētajam  transportam ieplānots maršruts uz to pusi, nodot ķimikālijas vai dzīvsudrabu drošai pagaidu glabāšanai. Būtu vēlams, plānojot skolas izdevumu budžetu, tāpat kā iekļaujot tur izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu segšanu, tur ietvert arī iespējamos izdevumi par bīstamo atkritumu savākšanu vienu reizi gadā.

 

Kāpēc skolai reģistrējoties konkursa  „Ko Tu zini par baterijām un ko Tu vari darīt, lai novērstu to kaitīgo ietekmi uz vidi!” bateriju savākšanas sacensībām vortālā www.baterijas.lv   sakrātām, izlietotām baterijām ir uzrādītas dīvainas mērvienības (spaiņi...), bet ne gabali, kg? Vai mazās skolas var konkurēt konkursā ar bateriju skaitu uz vienu skolēnu (vai kg skaitu uz 1 skolēnu) ?

Sākotnēji reģistrējot savāktās baterijas vortālā www.baterijas.lv sadaļā Konkursi, to daudzumu varēja norādīt  spaiņos vai konteineros, bet pašlaik ir izveidota iespēja konkursa dalībniekiem savāktās baterijas reģistrēt svara mērvienībās - kilogramos. Interaktīvajā bateriju konkursa vākšanas reģistrācijas tabulā votālā www.baterijas.lv tiek ierakstīta skola, kas piedalās konkursā, cik tajā skolā skolēnu un tās nosvērtais provizoriskais savākto bateriju kopējais daudzums kilogramos. Tie ir provizoriskie dati, kurus uzrāda pati skola.

Savākšanas reizē baterijas tiek vēlreiz nosvērtas un piefiksēts to faktiskais daudzums kilogramos. Rezultāti tiks atspoguļoti vortāla www.baterijas.lv. sadaļas Konkursi tabulās.

Konkurss ir objektīvs un viss atkarīgs no skolēnu aktivitātes. Ja skolā ir daudz skolēnu, tad bateriju savākšanā ir jāiesaista pēc iespējas vairāk skolēnu, jo savāktais bateriju kopējais daudzums tiek dalīts uz kopējo skolēnu skaitu skolā. Mazajām skolām šajā ziņā ir priekšrocības.