Pasniegtas Ata Kronvalda prēmijas izciliem skolotājiem

4. septembrī plkst. 14.00 Melngalvju namā Svētku zālē notika Ata Kronvalda prēmijas pasniegšanas ceremonija, kurā tika apbalvoti pieci pedagogi par ilggadēju un ievērojamu ieguldījumu talantīgo skolēnu izglītošanā un skolēnu zinātniskās pētniecības darba vadīšanā. Prēmijas pasniedza Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ata Kronvalda fonda valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Prēmija sastāv no Valsts prezidenta un Ata Kronvalda fonda prezidenta Henrika Danusēviča parakstīta diploma, medaļas ar Ata Kronvalda attēlu, kurus veidojusi māksliniece Elita Viliama, kā arī vienreizējas stipendijas.

Šogad Ata Kronvalda fonda valdes prēmijas piešķīra (sīkāka informācija pielikumā):

Filoloģijā - Daina Blūma – Rīgas Kultūras vidusskolas kulturoloģijas, latviešu valodas un literatūras skolotāja,

Informātikā - Rihards Opmanis –Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pasniedzējs un pētnieks,

Matemātikā - Aļesja Šapkova – Daugavpils Saskaņas pamatskolas matemātikas skolotāja,

Fizikā - Pēteris Puķītis –Dobeles Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs,

Ķīmijā - Vjačeslavs Korotins –Rīgas 40. viduskolas ķīmijas skolotājs.

Pasniedzot balvas, Valsts prezidents uzsvēra, ka skolas sākums ir mūžīgais process, kas griež uz dzīvi. Valsts prezidentam patika, kā ir izvēlēti apbalvotāji – sākot no matemātikas un beidzot ar eksaktiem priekšmetiem kā fizika, ķīmija un informātika. Uzrunā uzsvēra, ka vispārzināms - jo mazāks audzināmais, jo vairāk skatās uz datoriem, līdz ar to dzīve kļūst tehniskāka. Ar humoru piebilda: „Ceru, ka nākotnē visu nedarīs roboti”. Prezidents atgādināja,  ka šodien Melngalvju nams pirmo dienu uzņēma viesus. Pirms skolotājiem ar Prezidentu tikās ārvalstu vēstnieki, kuri apbrīnoja Latviju un uzsvēra tās gaitu uz priekšu. Svarīgi, lai arī skolotāji nes vēstījumu par pozitīvām pārmaiņām valstī.

Uzrunas beigās Andris Bērziņš uzsvēra skolotāju nozīmību sabiedrībai: „Ja nebūtu skolotāju, nemaz nebūtu gudro”.

Laureātus uzrunāja Ata Kronvalda fonda dalībnieki -  Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs un  Latvijas Universitātes profesors Māris Vītiņs. Viesus iepriecināja Ata Kronvalda prēmijas laureātes Dainas Blūmas audzēkne jaunā, daudzsološā dziedātāja un dziesmu autore Marta Ritova.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs savā uzrunā uzsvēra, ka Ata Kronvalda vadmotīvs ir būtisks visai sabiedrībai kopumā. Ata Kronvalda balvas laureātiem ir konstruktīva doma. „Balva ir īpaša un novēlu Latvijas izglītības politikas veidotājiem ieklausīties laureātu pieredzē” pauda Kaščejevs.

„Svarīgi iegūt spēku! Var kaut ko izdarīt vienreiz, varbūt arī otreiz vai trešo reizi, bet ilgi un pamatīgi kaut ko uzturēt un saglabāt ir augsta klase. Izcilo pedagogu darbs nepazūd” sacīja Māris Vītiņš

Ata Kronvalda prēmija tiek pasniegta kopš 1989.gada un pavisam godalgas saņēmuši 130 izcili izglītības darbinieki. Galvenie kritēriji Ata Kronvalda prēmijas piešķiršanai ir pretendenta mācīto skolēnu iegūtie apbalvojumi Latvijas mēroga un starptautiskajās olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos, talantīgo skolēnu vajadzībām izstrādāti un publicēti mācību līdzekļi, kā arī talantīgo skolēnu izglītošanai paredzētu valsts vai rajona mēroga pasākumu organizēšana.

Ata Kronvalda fonds ir sabiedriskā labuma organizācija un šogad Ata Kronvalda prēmijas piešķiršanu ar ziedojumiem ir atbalstījuši VAS „Latvijas Dzelzceļš”, SIA, Zaļā josta”,  AS „Aldaris” un  Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūts.

Ata Kronvalda prēmija tiek pasniegta kopš 1989.gada un pavisam godalgas saņēmuši 130 izcili izglītības darbinieki. Galvenie kritēriji Ata Kronvalda prēmijas piešķiršanai ir pretendenta mācīto skolēnu iegūtie apbalvojumi Latvijas mēroga un starptautiskajās olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos, talantīgo skolēnu vajadzībām izstrādāti un publicēti mācību līdzekļi, kā arī talantīgo skolēnu izglītošanai paredzētu valsts vai rajona mēroga pasākumu organizēšana.

Par Ata Kronvalda fondu

Ata Kronvalda fonds dibināts 1994. gadā un tā dibinātāju vidū ir LR Izglītības ministrija, Skolēnu zinātniskā biedrība, AS „Izglītība”, pedagogi Andris Tomašūns, Agnis Andžāns, Dzintra Paegle un sabiedriskais darbinieks Henriks Danusēvičs. Fonda uzdevumi ir celt zināšanu prestižu Latvijā, stimulēt pedagogu, zinātnieku un citu personu iesaistīšanos Latvijas talantīgāko jauniešu izglītošanā, popularizēt talantīgos skolēnus un to sasniegumus, viņu darba vadītājus un atbalstītājus. Ik gadu Fonds piešķir goda zīmes zinātniekiem, speciālistiem, pedagogiem, arī studentiem par ieguldījumu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā. Pretendentus Ata Kronvalda balvai izvirza izglītības iestādes, izglītības pārvaldes, pedagogu kolēģi un citas personas.

 Papildu informācija:

Ata Kronvalda fonda projektu vadītāja Ilze Bulgača 26162115, 67297364

Ata Kronvalda fonda prezidents Henriks Danusēvičs 29548484

Pielikums

Daina Blūma

Rīgas Kultūras vidusskolas kulturoloģijas, latviešu valodas un literatūras skolotāja 

Daina Blūma Rīgas Kultūras vidusskolā strādā par kulturoloģijas, latviešu valodas un literatūras skolotāju kopš 2002.gada. Kolēģi raksturo skolotāju kā radošu personību, kas aktīvi piedalās RKV darba plānošanā, inovatīvi izsaka savu personisko viedokli un stratēģisko redzējumu RKV tālākai attīstībai. Izglītojamie regulāri ir piedalījušies kultūras vēstures, kulturoloģijas, latviešu valodas olimpiādēs, kā arī vadījusi izglītojamo zinātniskos un projektu darbus, kur saņēmuši godalgotas vietas gan rajona, gan Rīgas pilsētas, gan valsts līmeni. Daina Blūma ir autore mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem. Skolotāja ir autoritāte kolēģu un skolēnu vidū.

Rihards Opmanis

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pasniedzējs un pētnieks

Rihards Opmanis Latvijas Universitātē strādā kopš 2004. gada. Darbojas valsts un  rajona skolēnu informātikas žūrijā un organizēšanā, kā arī strādā par Latvijas valsts vienības vadītāja vietnieku starptautiskajās olimpiādēs. Sagatavo studentus starptautiskajām olimpiādēm, kurās sasniegti augsti rezultāti. Šogad tika iegūta zelta medaļa. Kolēģi raksturo kā zinošu, atsaucīgu, radošu, iniciatīvas bagātu  skolēnu un studentu atzītu pasniedzēju. Šogad pirmo reizi kāda no Latvijas komandām (LU) izcīnīja tiesības piedalīties ACM ICPC finālā un ieguva dalītu 18. vietu vairāk kā 100 komandu konkurencē.

 Aļesja Šapkova

Daugavpils Saskaņas pamatskolas matemātikas skolotāja

Skolotāja Aļesja Šapkova strādā Daugavpils Saskaņas pamatskolā no 1997. gada. Skolotāja prot motivēt un aizraut skolēnus, lielā skaitā piedalīties skolas, novada, valsts olimpiādēs, konkursos un projektos. 10 gadu garumā Aļesjas Šapkovas skolēni regulāri ieguvuši augstas godalgotas vietas visās šajās olimpiādēs un konkursos. Skolotāja ir Latvijas Republikas Ministru Kabineta goda raksta ieguvēja. Atzīta par labāko matemātikas skolotāju vairākus gadus pēc kārtas. Matemātikas skolotāju valsts rangu tabulā kopš 2002. gada ir pirmajā desmitniekā.

Pēteris Puķītis

Dobeles Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs,

Pēteris Puķītis Dobeles valsts ģimnāzijā strādā 51 gadu par fizikas skolotāju, tā ir viņa pirmā un vienīgā darba vieta. Skolotājs Puķītis ir ģimnāzijas lepnums un leģenda; skolēnu un viņu vecāku apbrīnots un cienīts; kolēģu vidū augstu vērtēts par radošumu, skolēnu sapratni, spēju radīt interesi un iemācīt fiziku jebkuram. Iemantojis cieņu un atzinību ar aktīvu, radošu mācību un metodisko darbu skolā, augstiem skolēnu sasniegumiem ikdienas darbā, novadu, valsts un pasaules fizikas olimpiādēs. Dobeles, Auces un Tērvetes novadu fizikas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs, vairāku fizikas mācību grāmatu autors, arī līdzautors. Fizikas valsts olimpiādes uzvarētāju vidū arvien ir Pētera Puķīša skolēni. Skolotājs vienmēr ir atsaucīgs nepieciešamajam atbalstam, ieinteresēts ģimnāzijas darba uzlabošanā, ierosina un izsaka priekšlikumus turpmākai ģimnāzijas attīstībai. Pedagogu kolektīvu vienmēr uzmundrina ar sev raksturīgo humoru, optimismu un labestīgo attieksmi pret visu un visiem. Kolektīvā viņu raksturo kā nosvērtu, vispusīgi erudītu, koleģiālu un taktisku cilvēku, kas spēj novērtēt arī cita sasniegto.

Vjačeslavs Korotins

Rīgas 40. viduskolas ķīmijas skolotājs

Vjačeslavs Korotins Rīgas 40. vidusskolā strādā par ķīmijas skolotāju no 1989. gada. No pirmās dienas varēja saprast, ka skolā sāka strādāt vēl viens radošs profesionāls un savdabīgs skolotājs. Skolēnus fascinē viņa aizrautība un entuziasms. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti skolotājs organizē praktiskās nodarbības, kuras skolā īstenot nav iespējams. Sarakstījis vairākas metodiskas izstrādnes. Audzēkņi ar godu aizstāv Latvijas vārdu Baltijas un Starptautiskajās ķīmijas olimpiādēs, kurās ir iegūtas bronzas un sudraba medaļas. Vjačeslavs Korotins vada skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādi. Pievērš lielu uzmanību un iegulda darbu ne tikai skolēnu vispārējo zināšanu apguvei, bet arī talantīgo skolēnu padziļinātai un vispusīgai prasmju attīstībai.