Jaunumi 2019 /

Rīgas reģiona mācību iestādes savāc 284,7 t makulatūras jeb 30% no visa Latvijā savāktā apjoma

Atpakaļ

2018./2019. mācību gadā “Zaļā josta” rīkotajā otrreizējo izejvielu vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai!”, piedaloties 92 720 bērniem un jauniešiem no 388 izglītības iestādēm, savāktas un otrreizējai pārstrādei nogādātas 939,544 tonnas makulatūras. No Rīgas reģiona konkursā piedalījās 136 izglītības iestādes, savācot 284,706 tonnas makulatūras. Vislatvijas mērogā konkursā godalgas izcīnīja Ķekavas vidusskola un Staiceles pamatskolas pirmsskolas grupas.

Šajā mācību gadā ievērojami audzis makulatūras vākšanas kampaņas “Tīrai Latvijai” dalībnieku skaits no Rīgas reģiona. Rīgu un Rīgas reģionu konkursā pārstāvēja 136 izglītības iestādes, kas ir par 20 mācību iestādēm jeb teju 1000 bērniem vairāk nekā pērn. Skolēniem no Rīgas un Rīgas reģiona izdevies savākt 284,706 tonnas makulatūras jeb apmēram 30% no visas konkursa ietvaros savāktās makulatūras valsts mērogā.

Galvaspilsētu Rīgu makulatūras vākšanas konkursā pārstāvēja 20 276 skolēni no 65 mācību iestādes, savācot 74,119 tonnas makulatūras. Visvairāk makulatūras Rīgā savākuši Rīgas Imantas vidusskolas audzēkņi (11,850 tonnas makulatūras), Rīgas 45. vidusskolas audzēkņi (7,875 tonnas makulatūras), Rīgas 69. vidusskola (5,69 tonnas makulatūras), Rīgas Pārdaugavas pamatskola (3,820 tonnas makulatūras) un Rīgas Hanzas vidusskola (3,500 tonnas makulatūras).

Lieliski sasniegumi makulatūras vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai!” Lielvārdes pilsētai un novadam. Piedaloties vien 6 mācību iestādēm, Lielvārdes iedzīvotāji savākuši 28,350 tonnas makulatūras. Vairāk nekā puse no tā – 16,350 tonnas makulatūras – savāktas Lielvārdes pamatskolā. Ķekavas novadu makulatūras vākšanas konkursā pārstāvēja 5 mācību iestādes, savācot 21,028 tonnas makulatūras. Aktīvākā no tām ir Ķekavas vidusskola, kuras audzēkņi savākuši 16,713 tonnas makulatūras.

Apkopojot makulatūras vākšanas kampaņas “Tīrai Latvijai” šī gada rezultātus, atbilstoši savāktajam makulatūras apjomam uz vienu izglītības iestādes audzēkni, labākie sasniegumi Rīgas reģionā ir Staiceles pamatskolas pirmsskolas grupām. To audzēkņi, savācot vidēji 112,50 kg makulatūras uz vienu audzēkni, izcīnījuši 3.vietu valsts mērogā pēc visvairāk savāktā makulatūras daudzuma uz vienu mācību iestādes audzēkni. Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā savākti vidēji 65,52 kg makulatūras uz vienu skolas audzēkni. Sējas pamatskolai izdevies savākt vidēji 64,63 kg makulatūras uz vienu audzēkni.

Staiceles pamatskolas pirmsskolas grupu audzēkne Marta Leimane, savācot 4 tonnas makulatūras, kļuvusi par 6. labāko individuālo makulatūras vācēju valsts mērogā.

Visvairāk skolēnu makulatūras vākšanā Rīgas reģionā iesaistījās no galvaspilsētas. Rīgā makulatūras vākšanai atsaucās 20276 bērni un jaunieši. Jūrmala konkursā pārstāvēta ar 3209 dalībniekiem, savukārt Ķekavas novadu pārstāvēja 2730 bērni un jaunieši.

Konkursa godalgoto vietu ieguvēji saņems lieliskas balvas no konkursa organizatora “Zaļā josta” un atbalstītājiem – AS “Latvijas Valsts meži”, izklaižu parka “Avārijas brigāde”, SIA “Pilsētvides serviss”. Par makulatūras izvešanu no mācību iestādēm un nogādi pārstrādē rūpējās SIA “Līgatnes papīrs”, SIA “Balticfloc” un SIA “AP Kaudzītes”. Paldies ilggadējam konkursa partnerim Valsts izglītības satura centram par vides izglītības integrāciju mācību procesā.

Visi kampaņas “Tīrai Latvijai” dalībnieki laipni aicināti uz lielajiem “Zaļās jostas” Vides svētkiem, kas šogad tiek rīkoti “Latvijas Valsts mežu” dabas parkā Tērvetē, Kurbada zemē “Latvijas Meža dienu 2019” ietvaros. Pasākuma mērķis ir radīt īpašus svētkus un sagādāt prieku ikvienam konkursu dalībniekam, kuri visa gada garumā rūpējušies par tīras vides saglabāšanu. Svētkos uzstāsies Latvijā iemīļoti mākslinieki, norisināsies konkursa laureātu sveikšana, kā arī darbosies virkne bezmaksas radošo darbnīcu, vides izglītības spēļu un izziņu laboratoriju. 

Uzziņai:

Makulatūras pārstrāde ļauj ievērojami saglabāt dabas vērtības, jo jauna papīra izgatavošanai no makulatūras nepieciešams par 70% mazāk enerģijas un par 60% mazāk ūdens, salīdzinot ar papīra ražošanu no koksnes. Pārstrādājot papīru, tiek samazinātas tādu klimata izmaiņu veicinošo gāzu kā CO2 – par 900 g./kg., N02 un SO2 emisijas gaisā, kā arī novērsta ūdens piesārņošana ar hlora savienojumiem no balināšanas iekārtām.