“Rīgas Stila un modes tehnikuma” audzēkņi tiek iepazīstināti ar atkritumiem kā otrreizējiem resursiem

Atsaucoties uzaicinājumam no “Rīgas Stila un modes tehnikuma”, “Zaļā josta” pārstāve Aija Caune, 2020. gada 22. septembrī, vadīja vieslekcijas tehnikuma audzēkņiem. 

Vieslekciju tēma bija “Jaunumi atkritumu šķirošanas jomā, atkritumi kā resursi un izejmateriāli”. Lekcijas apmeklēja 33./34., 39./40.,41./42.,81./82., 85./86., 87./88., 89./90. grupu izglītojamie.

Lektore veltīja uzmanību gan globāliem jautājumiem – atkritumu radītajam piesārņojumam un klimata pārmaiņām, atkritumu šķirošanas pamatprincipiem, gan arī iepazīstināja audzēkņus ar praktiskiem piemēriem un iespējām, kā atkritumus var izmantot kā izejmateriālus jaunu produktu radīšanā. 

Lekcijas otrajā daļā, audzēkņi dalījās savās pārdomās par atkritumu samazināšanas iespējām, rakstot domrakstu par to, ko katrs varētu mainīt savos ikdienas paradumos, lai atkritumu un to radīto rezultāts būtu mazāks.

“Zaļā josta” lektore Aija Caune ir pārliecināta, ka visvarīgākā uzmanība ir jāvelta jaunās paaudzes izglītošanai -  tagadējie skolu audzēkņi būs tie, kas pēc pāris gadiem veidos sabiedrības domāšanu, tostarp attieksmi pret atkritumu un vides jautājumiem.

 

“Zaļā josta” dalās ar dažām no audzēkņu atziņām un domām par atkritumu tēmu:

“Nezināju, ka ja neizskalo iepakojumu no ēdienu atliekām, iepakojums kā izejmateriāls kļūst nekvalitatīvs, tagad sākšu šķirot un skalot stikla iepakojumus”.

“Labprāt iegādāšos auduma maisiņu, lai nevajadzētu veikalā iegādāties plastmasas maisiņus.”

“Atkritumus turpināšu šķirot ne tikai mūsu, bet arī dzīvnieku un dabas dēļ”.

“Manuprāt lekcija bija izdevusies, jo tā piesaistīja manu uzmanību. Es vēlos piedzīvot normālus laika apstākļus, kā pirms 4 gadiem. Ziemu, kura turas vismaz 2 mēnešus, ne dienu vai nedēļu. Sniegu, kurš ir līdz ceļgaliem, ne potītēm. Es cenšos mājā ieviest šķirošanas kārtību, jo manuprāt, ja neviens nerosinās idejas, tad arī nekas tuvākajā laikā nemainīsies ne ģimenē, ciemā, pilsētā, pasaulē”. (Sintija, 41./42.grupa)

“Atkritumus es ar vecākiem šķirojam jau gadu. Metālus un citas lietas, ko nevar mest kopā, sakrājam lielā daudzumā un paši aizvedam uz laukumu. Iemācījām omei šķirot. Visu vasaru vācām gadiem vecu nogāzi ar atkritumiem. Tagad šajā vietā viss skaisti aizaudzis un vecmāmiņa šķiro. Atkritumu šķirošana ir daļa no manas dzīves. Lepojos ar vecākiem, kas iesāka šo darbību, un ceru, ka citi arī sāks. Tas ir ļoti svarīgi mūsu planētai un mums pašiem. Ja nešķirosim, ar gadiem paši atkritumos dzīvosim.” (Paula 89./90.grupa)

“Tas, ko es kā arī ikviens var sākt darīt, ir šķirot atkritumus, sākt skatīties kādos iepakojumos ir tas, ko es pērku, kā arī varu pārvietoties ar riteni” (Rūta, 87./88.grupa)

“Esmu ievērojis, ka pie skolas miskastēm tiek mestas ārā daudzas noderīgas lietas (mapes, koka kastes, noderīgi priekšmeti), ja es ievēroju, ka pie miskastēm stāv kaut kas, kas būtu noderīgs man, es to paņemu” (Artūrs, 89./90.grupa).

“Ar savu mēslainību tiek apdraudēti mēs paši – cilvēki, daba dzīvnieki, utt. Tad nu tomēr neuzskatu, ka esam tik slinki, lai veltīgu neilgu laiciņu, lai sašķirotu atkritumus” (Agnija, 89./90.grupa)

“Lai atkritumus samazinātu, mums visiem ir jāsadarbojas”(Linda Bite, 87./88.grupa).

“Cilvēki ar savām idejām jau ir pierādījuši, ka mēs varam mūsu un visa apkārtējā labā darīt vairāk”. Pagājušā gadā, skolā veidojām daudz radošos pasākumus, piemēram, taisījām rotas no jau lietotiem materiāliem un taisījām modes skates. Bērniem šajā visā bija ļoti liela interese”(Krista Kristīne, 89./90.grupa)

“Es ļoti gribu censties dabai palīdzēt ar ko vien varu, jo pat viens cilvēks var visu mainīt”. Es jau šķiroju atkritumu, bet es gribu atdot vai pārveidot savas drēbes, kuras es vairs neizmantoju. Es vairāk izmantošu savas somas, mugursomas, kur es lieku produktus, ko iepērku …”(Līga, 57./58.grupa)

“Es apņemos atsākt šķirot, jo agrāk es šķiroju, bet tā kā mums pie mājām ir parastais konteiners, tad sašķirotos atkritumus nācās mest citur, un kaut kā apstājos, Un vēl es gribu vairāk iepirkties beziepakojumus veikalos un vienmēr piedomāt pie tā, lai pēc iespējas mazāk es paņemtu plastmasas maisiņus un citus iepakojumus, kamēr iepērkos! Papīru mēs ar ģimeni dodam draugiem kurināt.”(Paula 57./58.grupa).

“Vislabākais veids, kā samazināt atkritumu ietekmi uz vidi, ir pirmkārt, novērst to rašanos. Daudzas lietas, kuras izmetam, varētu lietot atkārtoti, bet citas var pārstrādājot pārvērst izejmateriālos”(Ella, 33./34.grupa).