Elektroniskā atskaišu sistēma“Zaļā josta” sadarbībā ar “Electrolux Latvia” aicināja iedzīvotājus piedalīties konkursā “Paliec mājās – tīrai Latvijai”, daloties pieredzē, kā otrreizējās izejvielas, atgriezumus un izlietoto iepakojumu izmantot radoši, izgatavojot dažādas mājsaimniecībā noderīgas lietas. Kopumā saņemtas 99 idejas, no kurām lielākā daļa balstīta uz izlietotā iepakojuma iedzīvināšanu praktiskos mājsaimniecības priekšmetos, attīstošās bērnu rotaļlietās, dekoros un citās noderīgās lietās.
Konkursa “Paliec mājās – tīrai Latvijai” laureāti, kuri saņēmuši visaugstāko novērtējumu un pateicībā saņem “Electrolux” virtuves tehniku, ir Arita Skrebele, Mārīte Dzalba, Līva Markeviča, Alise Grandovska un Sanita Grandovska. Veicināšanas balvas no “Zaļā josta” saņem Anete Bērtaite, Jogita Druseika, Ilze Grigule, Laima Elstiņa un Gunta Kursīte.
Konkursa laureāte ir Arita Skrebele no Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta, kas konkursam pieteica vīra un dēla gatavoto dārza grilu, kas tapis no veca gāzes balona.
Otro vietu izcīnīja Mārīte Dzalba no Ogres novada Taurupes pagasta, konkursam piesakot paštaisītas kārbiņas, kas gatavotas tikai no otrreizējām izejvielām – veciem kalendāriem, lietotām dāvanu lentām un pogām. Mārīte strādā par skolotāju pirmsskolas izglītības iestādē, kas regulāri piedalās “Zaļā josta” un Cūkmena organizētajās vides aktivitātēs.
Trešo vietu ieņem Līva Markeviča no Bauskas novada Brunavas pagasta ar spēļu šujmašīnu, kas tapusi no tukšas kartona kastes un citiem otrreizējiem materiāliem, padarot to maksimāli līdzīgu īstai šujmašīnai. Līva ar ģimeni ikdienā piedomā par videi draudzīgu dzīvesveidu – šķiro atkritumus un kompostē bioloģiski noārdāmos atkritumus. Cenšoties mazināt radīto atkritumu daudzumu, uz veikalu dodas ar savu auduma somu. Dodoties pastaigā, nepaslinko savākt citu cilvēku dabā atstātos atkritumus.
Ceturto vietu konkursā ieņem Alise Grandovska no Bauskas, kas izgatavojusi tematisku rotājumu bērnudārza telpām, kurā viņa strādā – saulespuķi no pudeļu korķīšiem. Ikdienā Alise cenšas mazināt plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi, dodoties uz veikalu ar savu iepirkuma somu un šķirojot plastmasas atkritumus. Īpaši tiek piedomāts arī pie videi draudzīgu mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu izvēles. Kā uzver Alise, “Lai ikdienā mazinātu atkritumu daudzumu, vajadzētu jau pašā ražošanas procesā domāt par to, lai šie produkti un iepakojumi būtu pēc iespējas draudzīgāki videi. Pārējais jau atkarīgs no mums pašiem, neizvēlēties plastmasas iepakojumus, maisiņus u.c. lietas, samazināt atkritumu daudzumu un šķirot tos.”
Piekto vietu izcīna Sanita Grandovska no Bauskas, kas konkursam pieteica spēļu virtuvi, ko izgatavojusi par prieku saviem bērnudārza grupiņas audzēkņiem, ņemot talkā tukšās kartona kastes. Rūpes par vidi Sanita var paust gan mājās, gan darbā: “Mana ģimene cenšas ikdienā šķirot atkritumus, kā arī aicinu bērnus šķirot bērnudārzā. Tā kā es esmu ļoti radoša un nespēju apstāties uz viena darbiņa, grupā tapa arī liels ledusskapis no otrreizējiem materiāliem un liela pils, ar kuru bērni labprāt rotaļājas.”
Konkursa “Paliec mājās – tīrai Latvijai” finālistu darbu apkraksti
Jogita Druseika, Lieldienu zaķītis no pūpoliem
Pamats veidots no tualetes rullīša, aplīmējām to ar pūpoliem un no kartona (mums kalpoja cepuma kaste), izgriezām kājas un ausis. Visu pamatu aplīmējām ar pašu salasītajiem pūpoliem. Rezultātā mīksts un pūkains Lieldienu zaķītis, kas kalpo kā dekors Lieldienās.
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Konkursā pamudināja piedalīties Ropažu PII “Anneles”, grupiņas “Buciņi” audzinātājas, jo zināja, ka Sandijam šādas radošas idejas padodas un patīk.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Nododam makulatūru un veidojam komposta kaudzi.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Plastmasas izstrādājumus izņemt no apgrozījuma, rast vairāk iespēju veikalos produkciju likt savā traukā vai maisiņā. Plastmasas pudeļu vākšanas punkti, kā citās Eiropas valstī.
Laima Elstiņa, Bērnu kluči no piena pakām
Kluči ir gatavoti no tukšajām 1l piena pakām. Tā kā mēs ikdienā esam visai aktīvi un atkritumus šķirojam, tad krājumos jau bijām nolikuši vairākas piena pakas.
Izmantojām krāsaino aplikācijas papīru, skoču, līmi un šķēres. Tukšās piena pakas izskalojām un izkaltējām uz radiatoriem. Kad pakas ir izžuvušas, nogriežam korķus, lai izveidotos taisnstūris, ko nostiprina ar skoču. Kad kluči ir gatavi, tos aplīmē ar krāsaino aplikācijas papīru.
Pati gatavošana notika apmēram 1 dienu. Kluči ir ļoti laba lieta mūsu mājsaimniecībā. No tiem var veidot trušu mājiņu, vest kā malku smagajā mašīnā, veidot torņus un visu, kas ienāk prātā. Pēc kāda laika noteikti vēl taps klāt kluči, lai varam veidot kādu lielāku torni.
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Konkursā piedalīties pamudināja bērnudārza audzinātājas. Šobrīd arī mūsu mājās notiek attālinātā mācīšanās, tad šis bija lielisks veids kā man nodarbināt bērnus.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Jā, ikdienā šķirojam atkritumus. Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā, kur par atkritumiem jāmaksā uz cilvēku, tad ierosināju šķirot atkritumus VISIEM. Mājas iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi un priecīgi par šādu veidu, jo:
* šķiroto atkritumu izvešana ir bezmaksas;
*līdz ar to sadzīves atkritumu paliek mazāk un
* tas mums visiem ir LĒTĀK un dabai DRAUDZĪGĀK!
Ikdienā, apmeklējot veikalu, mēs cenšamies izmantot savu iepirkuma maisu. Izvēlamies neizmantot mazos plastmasas maisiņus, piemēram, banāniem.
Pie Opīša veidojam kompostu, ko izmantojam kā mēslojumu siltumnīcās un dārzā.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Neražot tos jau pašā sākumā rašanās vietā, izmainot ražošanas tehnoloģiju.
Šķirojot tos uz otrreizējo pārstrādi, lai izmantotu tos tālāk, kā izejvielas – papīrs, stikls, plastmasa, metāls.
Anete Bērtaite, Spēle “Paliec mājās, bet nepaliec par bulciņu”
Izmantotie materiāli: kartona kaste, veci žurnāli, polietilēna maisiņi, burtnīcu vāciņi, dažādas krāsas korķīši, līme, kinderolu mantiņas, metamais kauliņš.
Darba gaita: vispirms izdomājām, ko vēlamies gatavot, visi kopīgi izlēmām, ka tā būs spēle, tad sākām domāt kāda spēle tā varētu būt. Tā kā mums patīk sportiskās aktivitātes, tad nolēmām, ka spēlē ietversim noteiktas kustības, kuras var izpildīt ikviens. Kad bijām izlēmuši, kādas otrreizējās lietas ir nepieciešamas, devāmies to meklējumos.
Kartona kasti salīmējām kā pamatni spēlei, tad aplīmējām ar žurnāliem, lai cauri spīdētu attēli. Pa to laiku sagriezām 5×5 cm laukumus no polietilēna maisiņiem un izlietotiem burtnīcu vāciņiem. Kad tas bija izdarīts, pamīšus līmējām uz spēles laukuma krāsainos gabaliņus. Spēles laukumu iznesām laukā, lai līme kārtīgi sažūst, un pēc 2 stundām līmējām virsū korķīšus. Kur atrodas korķītis, tur ir uzdevums.
Veicamie uzdevumi pie korķīšiem:
Piepumpējies 3 reizes, 5 reizes;
Planks 10 sekundes, 30 sekundes;
Apmet 1 kūleni;
Cel augstu kājas 20 reizes, 10 reizes;
Palecies 10 reizes, 15 reizes;
Pietupies 5 reizes, 10 reizes.
Spēli uzsāk jaunākais dalībnieks. Met metamo kauliņu, cik uzmet uz metamā kauliņa, tik soļus virzās uz priekšu, ja uzkāpj uz korķīša, tad izpilda uzdevumu. Ja uzdevumu nevar izpildīt, tad izlaiž nākamo gājienu.
Spēles nosaukums tāds, jo, sēžot mājās, ir mazāk kustību, tāpēc arī ir nepieciešams izkustēties, lai gala rezultātā pēc #paliecmājās nebūtu, kā bulciņa!
Spēlē ir spēlēta jau vairākas reizes dienā. Ļoti patīk piecgadniekam, pat ome ir izkustināta uz šo spēli! Esam nolēmuši spēlei pievienot bultiņas, kuras ved uz augšu un leju, lai spēles gaita būtu ilgāka.
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Esmu Ekoskolas koordinatore, tādēļ, esot skolā ar skolēniem, piedalāmies dažādos “Tīrai Latvijai” konkursos. Tā kā šobrīd valstī ir izveidojusies ārkārtas situācija, nolēmām ar bērniem piedalīties konkursā!
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Ikdienā šķirojam atkritumus – plastmasu, stiklu, papīru, savukārt pārtikas atkritumi nonāk pie dzīvniekiem. Taupām arī enerģiju, krājam un nododam baterijas un makulatūru. Uz veikalu dodamies ar saviem maisiņiem
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Izvēlēties beziepakojuma preces vai preces lielākos iesaiņojums, lietot preces atkārtoti, neizmest tik ātri atkritumos, gatavot tik, cik apēd, un uz veikalu iet ar savu vairākkārt lietojamo maisiņu.
Līva Markevica, Spēļu šujmašīna
Marta sākumā, meitiņas Luīzes bērnudārzā, norisinājās projekts kartona/plastmasas otrā dzīve, kur katram bērnam mājās ar ģimeni bija jāizgatavo kāds darbs izstādei! Mēs nolēmām īstenot ideju par spēļu šujmašīnu. Atradām mājās kartona kastes, kuras salīmējām kopā un aplīmējām ar aplikācijas papīru. Gatavošanas procesā iesaistījās mamma, tētis, tante Lelde un pati Luīze. Izgatavojām arī visus sīkumiņus, lai tiešām tā izskatītos pēc šujmašīnas – diega spole (no kartona, tukšas plastmasas kārbiņas, dzijas), šujmašīnas adata no zobu bakstāmā, dzelzīši diega piestiprināšanai paņemti no Omes senās Singer šujmašīnas. Šujmašīna sākumā ir kā izstādes eksponāts, bet pēc tam ar to var mājās vai bērnudārzā spēlēties. Lieliska rotaļlieta, kuras pagatavošanai nav jāiztērē lieki naudas līdzekļi. Ieguvums ir kopā pavadītais laiks ar sev tuvajiem un mīļajiem!
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Konkursā piedalījāmies, jo nesen bijām izgatavojušas šujmašīnu, un meitai bērnudārzā tā bija mēneša tēma.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Ikdienā cenšamies šķirot atkritumus, ejot pastaigā, savācam citu atstātos atkritumus, veidojam kompostu, jo dzīvojam laukos. Uz veikalu dodamies ar savām pārtikas somiņām no auduma.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Noteikti pārdomātāku iepirkšanos.
Alise Grandovska, Saulespuķe
Šis darbs tapa nejauši. Jau kādu laiku neapzināti tika krāti pudeļu korķīši. Skaidrs bija tikai tas, ka korķīši tiks izmantoti, lai uztaisītu kādu dekorāciju. Internetā bija redzētas daudz foršas idejas no pudeļu korķīšiem – ļoti uzrunāja dažāda veida puķes. Par cik strādāju bērnudārzā ar nosaukumu „Saulespuķe”, ilgi nebija jādomā, kura no puķēm tā būs. Kā pamatu izmantoju vienu no populārākajiem atkritumu veidiem – kartonu. Kartons tika ņemts no dažāda veida kastēm. Uz tā tika uzzīmētas saulespuķes detaļas un pēc tam salīmētas kopā. Kad saulespuķes pamats bija gatavs, klāt tika līmēti sakrātie korķīši. Darba gaitā sapratām, ka tie noteikti pietrūks, tāpēc tika iesaistītas visas paziņas korķīšu krāšanā. Tagad šī saulespuķe rotā bērnudārza gaiteni.
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Šajā konkursā piedalījos, jo esmu “Zaļās josta” sekotāja interneta vietnē Facebook. Piesaistīja konkursa afišiņa un, protams, paši konkursa noteikumi.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Ikdienā šķiroju plastmasas atkritumus un metu tos paredzētajos konteineros. Ejot uz veikalu, izmantoju savus auduma maisiņus. Mājās izmantoju videi draudzīgus mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Lai ikdienā mazinātu atkritumu daudzumu, vajadzētu jau pašā ražošanas procesā domāt par to, lai šie produkti un iepakojumi būtu pēc iespējas draudzīgāki videi. Pārējais jau atkarīgs no mums pašiem, neizvēlēties plastmasas iepakojumus, maisiņus u.c. lietas. Samazināt atkritumu daudzumu un šķirot tos.
Mārīte Dzalba, Kartona dāvanu kastītes
Kastītes no kartona strēmelēm, kuras savērtas kopā (bez līmes, bez saspraudēm). Dekoram tika izmantotas kalendāra krāšņās bildes, kāda lentīte no dāvanām, podziņa (viss ir otrreiz izmantots, neizmests ārā). Ļoti stingras, izturīgas. Tās labi noder dažādu mantu glabāšanai – rotaslietām, saldumiņiem, matu gumijām, sprādzītēm, gan kā dāvanu kastīte svētkos, kur paslēpt dāvanu. Kastītes ir gan lielas, gan mazas.
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Bērnudārza vadītāja ieraudzīja “Zaļās jostas” mājaslapā šo konkursu. Tā kā strādāju par skolotāju, tad taisu materiālus mācību procesa dažādošanai – izmantojot tādas lietas, kas citiem liktos nevajadzīgas.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Mūsu pirmsskolas iestāde šķiro atkritumus. Piedalāmies izlietoto bateriju un makulatūras vākšanas konkursos. Kā arī draudzējamies ar Cūkmenu un piedalāmies viņa ieteiktajās aktivitātēs.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Atkritumi ir jāšķiro, un ražotājiem ir jāpiedomā par preču iepakojumiem. Cilvēkiem – par lietu vajadzību.
Gunta Kursīte, Leļļu māja
Lai izgatavotu mūsu mazo projektiņu “Māja lellei” sākumā uzskicējām skici ar vēlamo mājiņu, saplānojām, kādus materiālus izmantosim, kādas mēbeles tajā atradīsies un kādā krāsā tās būs. Sākumā no baltā kartona (pārpalikums no citiem darbiem) izgriezām mājas sienas un nepieciešamās detaļas mēbelēm. Pēc tam no brūnā kartona (iepakojuma materiāls) izgriezām mājas grīdu un parējās detaļas mēbelēm. Nepieciešamās detaļas mājai un mēbelēm nokrāsojām ar akrila krāsu, ļāvām tai nožūt. Ar akrilu uzgleznojām arī glezniņu, kura rotās mājas interjeru. Sākumā kopā salīmējām mājas sienas un grīdu, pēc tam mēbeles. Kad viss bija nožuvis, mājā ielikām mēbelītes, pie sienas pielīmējām glezniņu. Māja lellei gatava! Mājas izgatavošanas procesā piedalījās tētis, mamma un meitiņa.
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Bija darbiņš, ko iesniegt.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Šķirojam atkritumus. Nekad neko nemetam dabā, nepiesārņojam to, un mācām arī savus bērnus uz apzinīgu rīcību. Nosodām tos, kuri tā rīkojas. Rīkojam talkas lauku īpašumā, kurš atrodas pie jūras, savācam atkritumus pludmalē. To tur ir ļoti daudz.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Izvēloties auduma maisiņus veicot pirkumus un šķirojot atkritumus. Augļus un dārzeņus veikalā neliekam plastmasas maisiņos.
Sanita Grandovska, Spēļu virtuve
Rūķīšu grupas pirmsskolas skolotāju palīgs Sanita izgatavoja brīnumjauko virtuvīti no dažādiem otrreizējiem pārstrādes materiāliem – pamatam tika izmantota liela kaste no biroja krēsla, virtuvītes siena, cepeškrāsns plaukti un durtiņas tika gatavotas no kartona iepakojuma, kurā bija interaktīvā tāfele. Plīts rokturīša gatavošanā ir izmantots virtuves papīra dvieļa rullītis. Tas viss tika aplīmēts no pāri palikušajām tapetēm. Slēdžiem izmantotas koka ripiņas un dažāda lieluma plastmasas korķīši. Kad Rūķīšu grupas bērni atgriezīsies bērnudārzā, viņus sagaidīs šis jaukais pārsteigumiņš. Bērni varēs praktiski un radoši izmantot lomu rotaļām, gatavojot joku ēdienus, un cienāt savus grupas draugus, audzinātājas un auklīti.
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Jau sen sekoju līdzi Jūsu mājaslapai. Vienmēr ir jauki konkursi, bet šoreiz mudināju grupas vecākus iesaistīties konkursā. Un tā nu sanāca, ka pašas arī piedalījāmies.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Mana ģimene cenšas ikdienā šķirot atkritumus, kā arī aicinu bērnus šķirot bērnudārzā. Tā kā es esmu ļoti radoša un nespēju apstāties uz viena darbiņa, grupā tapa arī liels ledusskapis no otrreizējiem materiāliem un liela pils, ar kuru bērni labprāt rotaļājas.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Izmantot mazāk plēves maisiņus un videi bīstamus atkritumus, šķirot atkritumus un no otrreizējiem materiāliem gatavot videi draudzīgus darbiņus.
Ilze Grigule, Tamborētas somiņas no plastmasas
Es esmu bioloģijas skolotāja un eko pulciņa vadītāja Riebiņu vidusskolā, tāpēc ar bērniem cenšamies piedalīties dažādos “Zaļajos konkursos”, kas stimulē meklēt jaunas zaļas idejas. Otra mana apsēstība ir rokdarbi un, apvienojot šīs abas manas darba puses, tapa tamborētās somiņas no plastmasas maisiņiem. Dizainu izdomāju pati un pati arī tamborēju. Mamma mājās bija sakrājusi veselu lērumu maisiņu – visi tīri un izslaucīti, sakrāti arī miskastes maisiņi ( kā jau vecam cilvēkam), un nolēmu tikt ar šo kvantumu galā. Pirmo notamborēju apaļu paklāju priekšnamam, bet to jau lietojam. Tā kā man pilna māja ar rokdarbu piederumiem un dažādiem sīkumiem, tad bija nepieciešamība pēc kārtības un tapa somas! Bildē somā sēž “zeķuzaķi”- tos arī šuvu pati no bērnu zeķubiksēm (atdeva kaimiņi). Kopumā viss bildē redzamais kopā ar lellēm tapa mēneša laikā (ņemot vērā, ka pa dienu esmu darbā).
1) Kas pamudināja piedalīties otrreizējo izejvielu konkursā?
Es esmu bioloģijas skolotāja un eko pulciņa vadītāja Riebiņu vidusskolā, tad ar bērniem cenšamies piedalīties dažādos “Zaļajos konkursos”, kas stimulē meklēt jaunas zaļas idejas.
2) Vai ikdienā šķirojat atkritumus un veicat citus videi draudzīgus darbiņus? Ja jā, tad kādus?
Arī ikdienā izvērtējam savus paradumus. Nederīgām, bet labām mantām, atrodam jaunus īpašniekus. Arī mana mamma tamborē paklājiņus no T-krekliem un zeķubiksēm (kautrējās piedalīties konkursā), šķirojam makulatūru, baterijas (vedu uz skolu). Tā kā mums ir lauku mājas – krājam kompostu. Pie mājām atrodas šķiroto atkritumu laukums, kur ir iespēja sašķirot plastmasu un stiklu. Pagājušā vasarā, iztīrot lauku māju, nodevām ap 150 kg stikla.
3) Kādu redzat efektīvāko veidu, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ikdienā?
Nu, bet bioloģijas skolotājam jau ir jābūt “zaļam”! Lai samazinātu atkritumu daudzumu, ir jāsāk ar izglītošanu – gan bērnu, gan, pirmkārt, viņu vecāku. Otrkārt, mācāmies sakopt un sakārtot. Kad cilvēki sāk just, cik grūti ir salasīt atkritumus dabā, tad arī iedomājas, varbūt nevajag mēslot? To mēs arī darām skolā. Un, protams, šai atkritumu problēmai ir “jāpieslēdzas” valstiski. Ja Maximā vairs nebūs plastmasas maisiņu – neviena, tad arī cilvēki nāks uz veikalu ar savu somiņu!
Arita Skrebele, Grils
Arita Skrebele konkursam pieteica vīra un dēla gatavoto dārza grilu, kas taisīts no vecā gāzes balona. Grila sezona nu ir atvērta!