Elektroniskā atskaišu sistēmaŠodien, 8. jūnijā, visā pasaulē tiek atzīmēta Vispasaules Okeānu diena. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību pasaules okeānu un jūru ekoloģiskajam stāvoklim, jo ūdeņi cilvēces darbību dēļ kļūs aizvien piesārņotāki, kā arī samazinās zivju skaits un daudzu jūras iemītnieku sugas tiek pakļautas iznīcībai. “Zaļā josta” vērš sabiedrības uzmanību, kā mūsu ikdienas rīcība un dažādu produktu izvēle tiešā veidā ietekmē pasaules ūdeņu stāvokli.
“Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa iesaka piecus vienkāršu ieteikumus, kā, tikai nedaudz mainot savu ikdienas rīcību, varam sniegt nozīmīgu ieguldījumu pasaules ūdeņu tīrības uzlabošanai, pasargājot miljoniem jūras iemītnieku no mokošas bojāejas.
1. Atsakies no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem
Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi ir viena no populārākajām jūru un okeānu piesārņojuma vienībām, kas, nonākot dabā, apkārtējās vides ietekmē sairst mikroplastmasas daļiņās. Jūras iemītnieki un zivis nespēj atšķirt šo mikroplastmasu no planktona vai mazajām barības vienībām, kā rezultātā apēd to. Uzkrājoties mikroplastmasai jūras iemītnieku organismos, tiek apdraudēta šo dzīvo būtņu nākotne – izmirst sugas, turklāt, ja mēs paši lietojam uzturā zivis un jūras veltes, arī mēs rezultātā pārtiekam no plastmasas.
Atsakoties no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem pavisam, to vietā dodot priekšroku daudzkārt lietojamām pudelēm, pusdienu kārbām, iepirkumu somām un higiēnas priekšmetiem, tiek ievērojami mazināts dabā nonākušo plastmasas atkritumu apjoms.
2. Atsakies no kosmētikas līdzekļiem ar sintētiskajām abrazīvajām vai spīdīgajām piedevām
Vai esi aizdomājies, kas ir tie mirdzumiņi ķermeņa losjonā vai mikropērlītes ķermeņa skrubī, dušas želejā vai zobu pastā? Pārsvarā, ja nav norādīts, ka tās ir dabīgas vielas – tās ir mikroplastmasas daļiņas. Ik reizi, lietojot šādu kosmētiku, kanalizācijā nonāk simtiem vai pat tūkstošiem mikroplastmasas daļiņu, kas savu ceļu turpina pasaules ūdeņos, apdraudot dzīvo dabu.
Pērkot kosmētiku, pārliecinies, ka tā nesatur sintētiskos spīdumus (gliterus) un mikroplastmasu. Meklē kosmētiku, kuras sastāvā nav parabēni, silikoni, ftalāti, triklozāns, ķīmiskie UV filtri. Ir ļoti daudz šādu ķīmisko savienojumu atvasinājumu, kuriem pievērst uzmanību, pētot produkta sastāvu, bet izplatītākie no tiem ir Polyethylene Terephthalate (PET), Polyethylene (PE), Polypropylene (PP), Polymethyl methacrylate (PMMA), Nylon (PA), Polyurethane (PU).
3. Pievērs uzmanību, vai tavs sauļošanās aizsargkrēms neiznīcina koraļļus
Šobrīd, kad vasaras saule tā vien aicina atpūsties pie ūdens, ir būtiski lietot saules aizsargkrēmu. Taču ir vitāli svarīgi izvēlēties aizsargkrēmu, kura sastāvā nav ķīmiskie UV filtri, piemēram: Oxybenzone (Benzophenone-3), Octinoxate (Ethylhexyl Methoxycinnamate), Octocrylene (Octocrilene), Avobenzone (Butyl Methoxydibenzoylmethane), Homosalate (Benzoic acid, 2-hydroxy-, 3,3,5-trimethylcyclohexyl ester), Octisalate (Ethylhexyl Salicylate). Dodoties peldēties, krēmu sastāvā esošā ķīmija ik reizi ieskalojas ūdenstilpnē, kaitējot ūdens iemītniekiem, un izraisa infekcijas slimības koraļļiem, rezultātā izpostot veselus koraļļu rifus.
Izvēlies sauļošanās aizsargkrēmus ar atbilstošu UV aizsargindeksu, kas gatavots uz dabīgo minerālu bāzes – cinka oksīda (Zinc Oxide) vai titāna dioksīda (Titanium Dioxide).
4. Atsakies no zemas kvalitātes sintētiska apģērba
Vai zināji, ka, ik reizi, mazgājot apģērbu veļas mašīnā, no tā atdalās tūkstošiem mazu šķiedriņu, kas līdz ar notekūdeņiem ieplūst ūdenstilpnēs? Ja apģērbs ir gatavots no sintētiska materiāla, turklāt ir salīdzinoši zemas kvalitātes, pie katras apģērba mazgāšanas reizes pasaules okeānā nonāk tūkstošiem mikroplastmasas šķiedras, kas piesārņo ūdeņus un apdraud tā iemītniekus.
Dod priekšroku dabīgiem materiāliem – kokvilnai, vilnai, zīdam, linam. Jo tā tu rūpēsies, ka mirklī, kad tavas drēbes top tīras, arī pasaules okeāns paliek tīrs. Vai arī iepazīties ar pieejamām notekūdeņu filtrācijas iekārtām, kuras mājas apstākļos vari pievienot savas veļas mašīnas notekas sistēmai. Tās noķers mikroplastmasas šķiedras, pirms tās nonākušas kopējā kanalizācijas sistēmā.
5. Šķiro atkritumus
Dažreiz ir grūti iedomāties, kā mūsu atkritumu tvertne var ietekmēt pasaules okeānu. Var! Ikviena pārstrādē nenonākusī plastmasas iepakojuma vienība, vidē izmestā baterija vai mežā izgāztā atkritumu kaudze piesārņo dabu. Nonākot vidē, plastmasas atkritumi sava vieglā svara dēļ visbiežāk ar vēju, putniem, lietusūdeņiem, notekūdeņiem savu dzīvi beidz pasaules okeānā. No cilvēku bezatbildīgi izmestiem plastmasas atkritumiem, jūras straumju ietekmē, veidojas veselas plastmasas atkritumu salas jaunu kontinentu lielumā. Turklāt šīs salas turpina pieaugt, vienlaikus sairstot mikroplastmasas daļiņās, kas nogalina jūras iemītniekus.
Vienīgā iespēja, kā pārliecināties, ka izlietotais plastmasas iepakojums savu dzīvi nebeigs pasaules okeānā, ir nodot to pārstrādei. Latvijā iedzīvotāji ir aicināti šķirot PET, HDPE un LDPE iepakojuma materiālus, kurus var ērti izmest atkritumu šķirošanas konteineros pie mājas vai nogādāt tuvākajā atkritumu šķirošanas laukumā. Plašāk par iespējām šķirot atkritumus Latvijā var uzzināt vietnē www.atkritumi.lv.