Diskusija „Zaļais redzējums – Rīga Eiropas Zaļā galvaspilsēta”

Pirms diviem gadiem Eiropas valstu līderi vienojās un izsludināja konkursu par tiesībām 2010. gadā iegūt Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Pirmajā konkursā uzvarēja Stokholma, kura ir pirmā zaļākā pilsēta Eiropā. Nākamgad šo titulu pārņems Hamburga. Latvija startējot pirmajā konkursā 35 valstu konkurencē ieguva tikai 29. vietu.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas mērķis ir apbalvot pilsētas, kas pastāvīgi guvušas lielus sasniegumus vides mērķu īstenošanā; mudināt pilsētas izvirzīt vērienīgus mērķus turpmākai vides uzlabošanai un ilgtspējīgai attīstībai; rādīt priekšzīmi citu pilsētu iedvesmošanai un veicināt labākās prakses un pieredzes izplatību visās citās Eiropas pilsētās.

Lai rastu atbildi cik tāls ceļš mums vēl ejams uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu, kā arī aktualizētu esošā vides stāvokļa atbilstību ES izvirzītajiem mērķiem pastāvīgi uzlabot mūsu un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti „Zaļā josta” sadarbībā ar Latvijas Vides zinātnes studentu apvienību un Rīgas domi 14. aprīlī rīkoja atklāto diskusiju „Zaļais redzējums – Rīga Eiropas Zaļā galvaspilsēta”, kur piedalījās studenti, Rīgas domes pārstāvji, vides eksperti un citas ieinteresētās personas.

Šīs diskusijas mērķis bija ne tikai noskaidrot cik tāls ceļš vēl ejams līdz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulam, bet arī veicināt sadarbību starp Latvijas Vides zinātnes studentu apvienību un Rīgas domi kopīgu mērķu sasniegšanai, jo kā uzsvēra Latvijas vides zinātnes studentu apvienības prezidente Elīna Dāce, lai īstenotu rīcības videi draudzīgākas pilsētas virzienā liela loma šajā procesā ir pašvaldības īstenotajai politikai.

Tika diskutēts par Rīgas pilsētas atbilstību 5 kritērijiem no izvirzītajiem 11 ilgtpējīgas attīstības kritērijiem, kuri tiek ņemti vērā vērtējot Eiropas Zaļo galvaspilsētu – konkursam Eiropas Zaļā galvaspilsētas nominācijai 2014. gadam.

Vietējais transports, atkritumi un to apsaimniekošana, vietējā gaisa kvalitāte, pilsētas zaļās teritorijas, ūdens patēriņš un notekūdeņu attīrīšana bija tēmas, par kurām tika runāts diskusijas gaitā.

Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja LR Vides ministrs Raimonds Vējonis, kurš uzsvēra diskusijas nozīmību, lai iekustinātu Rīgas pašvaldību, kā arī secināja, ka Rīgas Domes virzītās prioritātes neatbilst videi draudzīgam virzienam.

Askolds Kļaviņš Mājokļu un Vides departamenta direktora vietnieks – Vides pārvaldes priekšnieks, bija noskaņots pozitīvāk un vērtēja šo konkursu kā atskaites punktu, lai pilsētas varētu novērtēt esošo situāciju. Uzsvēra, ka pašreiz viszemākie rādītāji ir globālā klimata jomā, minēja arī vairākus pozitīvus virzienus, kur pilsētas attīstība notiek pareizā virzienā, augsts rādītājs ir vietējās gaisa kvalitātes jomā, zaļās teritorijas, ūdens saimniecība. Labi rādītāji tiek uzrādīti vietējā transporta jomā, bet atkritumu saimniecībā stāvam uz vietas, kā rezultātā citas Eiropas valstis iet garām.

 

Diskusijā savas prezentācijas sniedza Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Andiņš, kas stāstīja par velosatiksmes attīstību Rīgas pilsētā, Gatis Pāvils Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis informēja par Rīgas ielu infrastruktūras attīstību un vidi, kā arī mēģināja sniegt atbildi uz jautājumu vai Rīgas lielceļu būvēšanas plāni ir videi draudzīgi. Gatis Pāvils diskusijas gaitā bija ļoti gandarīts, ka studentu rekomendācijas sakrīt ar Rīgas domes sniegtajām rekomendācijām un bija gatavs pieņemt studentu priekšlikumus un arī turpmāk sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai.

Studentu viedokli par esošo situāciju un vēl darāmo vietējā transporta jomā prezentēja RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta maģistrantūras 1.kursa students Kaspars Siliņš, pateicās par iespēju piedalīties šāda veida diskusijā, ieskicējot esošās problēmas un sniedza ieteikumus šo problēmu risināšanā. Ieteica ziemeļu šķērsojuma izbūvi, palielināt sabiedriskā transporta reisu skaitu, pagarināt sabiedriskā transporta maršrutus, izveidot laika biļetes, „Diena bez auto” popularizēšana mēdijos, skolas autobusu ieviešana u.c.

 

Askolds Kļaviņš Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta direktora vietnieks – Vides pārvaldes priekšnieks sniedza informāciju par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, minot kā vienu no prioritārām lietām saistošo noteikumu izveidošanu Rīgas pašvaldībā atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas atrisinātu daudzas līdz šim esošās problēmas.

Studentu viedokli prezentēja RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta maģistrantūras students Oļegs Jakovļevs, kurš sniedza ieteikumus par atkritumu apsaimniekošanas jomas uzlabošanu Rīgā. Uzsvaru liekot uz likumdošanu, iedzīvotāju stimulēšanu un iesaistīšanu, kā arī atkritumu sadedzināšanu.

 

Jānis Kleperis Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdeņu aizsardzības nodaļas galvenais speciālists stāstīja par Rīgas gaisa kvalitāti. Sniedza informāciju par gaisa piesārņojuma avotiem, kā arī pastāstīja par gaisa monitoringa sistēmu Rīgā.

Jānis Mickevičs pauda studentu viedokli par klimata pārmaiņām un ieteica veikt klimata pārmaiņu monitoringu, SEG gāzu monitoringa sistēmas izveidi Rīgā pa piesārņojošajiem sektoriem, kā arī budžetā ieplānot naudas līdzekļus klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem u.c.

 

Toms Tinkuss RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta students, kā nozīmīgu aspektu uzsvēra iedzīvotāju iesaistīšanu, fondu finansējumu piesaisti, esošo parku un skvēru labiekārtošanu, atsevišķu objektu apzaļumošanu un peldvietu iekārtošanu pilsētā.

 

Silvija Pastare SIA „Rīgas ūdens” apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja, stāstīja par ūdens patēriņu un notekūdeņu attīrīšanu. Sniedza informāciju par Rīgas dzeramā ūdens kontroli un tā kvalitāti, kā arī apgalvoja, ka Rīgas ūdens krāna ūdens ir dzerams tiešā veidā no krāna – nevārīts.

Ieva Meijere RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta 1. kursa maģistrante prezentēja studentu viedokli par ūdeņu un notekūdeņu apsaimniekošanu. Studenti sniedza ieteikumus ūdens resursu izmantošanas samazināšanai un notekūdeņu apsaimniekošanai.

Noslēgumā pateicības vārdus, teica Latvijas Zaļās jostas valdes priekšsēdētāja Velga Vilciņa uzsverot, ka pasākums kopumā ir ļāvis novērtēt esošo vides stāvokli Rīgā vairākos sektoros, ļāvis ieskatīties kā padarītos, tā nepadarītos darbos, tuvākos un tālākos nākotnes plānos. Izteica pateicību studentiem par atbalstu un savu sniegto redzējumu kā veidot pilsētas tālāko attīstību, lai tā kļūtu par pilsētu, kur tiek realizēti pasākumi, kas nodrošina un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kļūtu par pilsētu, kura iedvesmo uz videi draudzīgu rīcību arī citas pilsētas. Izteica priekšlikumu Zaļajai jostai un Latvijas Vides zinātnes studentu apvienībai apkopot priekšlikumus un iesniegt tos Rīgas domei turpmākai rīcībai, lai Rīga nākošajā pieteikumā uz Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu startētu sagatavotāka.

Papildus informācija:

Velga Vilciņa

29525682

E-pasts: velga.vilcina@zalajosta.lv