Elektroniskā atskaišu sistēmaPaldies ikvienam, kurš 2.oktobrī savu laiku un uzmanību veltīja pirmajai konferencei par biopolimēriem!
Atklājot konferenci, Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens, bija neviltoti pārsteigts un iepriecināts par kuplo interesentu pulku.
Arī biedrības „Latvijas Zaļā josta”’ valdes priekšsēdētāja pateicās ikvienam, kas ar savu klātbūtni apliecina, ka tēma par biopolimēriem ir aktuāla un vajadzīga!
Konferenci ievadīja asociācijas „Europen Bioplastic” pārstāvis Roland Scharathow. Šī asociācija dibināta 1993.gadā un pašlaik apvieno 77 dažādus uzņēmumus un organizācijas, kas atbalsta un ir ieinteresētas biopolimēru tirgus attīstībā un tā plašākā ieviešanā un atpazīšanā likumdošanā un sertifikācijas nodrošināšanā. Asociācijas dalībnieki pārstāv dažādas nozares – biopolimēru ražotājus, izplatītājus, atkritumu apsaimniekotājus un pārstrādātājus, pētniecības un iekārtu izstrādes uzņēmumus.
Galvenais uzsvars konferences visā gaitā bija par to, ka biopolimēru materiālu dzīves cikls iederas dabiskajā vielu aprites procesā. Tā kā tos iegūst no dabiskas izcelsmes regulāri atjaunojamiem materiāliem, tad to sastāvdaļas „dzīves cikla” noslēgumā kompostēšanas procesā atkal atgriežas vielu apritē. [Prezentācija]
Interesanta un populāri izglītojoša bija LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras profesores Lijas Dukaļskas uzstāšanās. Tajā bija ieskats iepakojuma patēriņā pasaulē un Latvijā, Izskaidrojot, ko nozīmē biodegradējamība un kompotsējamība, profesore klātesošos iepazīstināja arī ar tirgū pašlaik esošajām četrām galvenajām biodegradējamo polimēru grupām. Bija iespēja gan attēlos, gan arī klātienē ieraudzīt un aptaustīt paraugus – maisiņus un vienreizlietojamos galda piederumus no dažādu biopolimēru materiāliem.
Interesants bija arī skaidrojums par oxo-biodegradējām plastmasām ar speciālajām piedevām. Vērtīgs bija ieskats par to, kas notiek Latvijā biopolimēru tirgū, piedāvājumā un izstrādē. [Prezentācija]
Pārdomas raisīja RTU Polimēru materiālu institūta vadošās pētnieces Veltas Tupureinas stāstījums par Latvijas zinātnieku ieguldījumu īpašu biopolimēru pētniecībā un izstrādē, kuri pēc savām īpašībām ir tik augstvērtīgi, ka var tikt veiksmīgi izmantoti medicīnā.
No Latvijā pieejamiem dažādajiem izejmateriāliem koksnes, graudu un kartupeļu vidū ekonomiski visizdevīgākās izrādījās cukurbietes. Iespējams nav bijis politiski tālredzīgi, slēdzot cukurfabrikas, vienlaicīgi likvidēt arī visas iestrādes cukurbiešu audzēšanā?! [Prezentācija]
Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere klātesošos iepazīstināja ar pašreizējo likumdošanu attiecībā uz biopolimēriem un plastmasas iepakojumu, kā arī ar likumprojekta grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā. Daudziem par pārsteigumu šajos grozījumos samazināta nodokļa likme ir paredzēta arī oxi sadalāmās plastmasas izejvielām, kas gan ir tomēr trīs reizes augstāka nekā biopolimēru materiāliem. Šis likumprojekts vēl jāapstiprina arī Saeimā. [Prezentācija]
Savukārt Ilze Doniņa Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja, iepazīstināja klausītājus ar situāciju un prasībām atkritumu noglabāšanas poligonu būvniecībā, uzturēšanā un apsaimniekošanā. No biopolimēru materiālu ieviešanas viedokļa interesantas bija ieceres par deviņu jaunu kompostēšanas laukumu izveidi Latvijā. [Prezentācija]
Mehāniskās bioloģisko atkritumu pārstrādes izveides iespējas Latvijā prezentēja Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un vides integrēšanas vadītājs Mr. Joerg Wagner. [Prezentācija]
Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas Valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere dalījās pieredzē par kompostējamo atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu Stopiņu un Ķekavas pagastos. [Prezentācija]
Pārdomas rosināja 2007.gada aptaujas rezultāti par patērētāju informētību un attieksmi par biodegradējamo polimēru iepakojuma ieviešanu. Sandra Muižniece Brasava, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente atklāja, ka patērētājs caurmērā vēlas būt videi draudzīgs un atbildīgs. Pircējs to ir gatavs demonstrēt arī ar savu „maciņu”, pērkot biopolimēru iepirkuma maisiņus. [Prezentācija]
Šo pircēju gatavību arī apliecināja Ivara Andiņa uzstāšanās, kurš dalījās pieredzē par biopolimēru iepirkuma maisiņu ieviešanu „Maxima” veikalos. Izrādās, ka pirmos pasūtījumus pircēji gluži vienkārši „izķēra’’. Protams, ir runa par to, ka piedāvājot šos iepirkuma maisiņu par maksu, veikalu ķēdei šī ideja nav „lēta’’.
To apstiprināja arī ļoti interesantā un uzskatāmā Ilzes Rassas, SIA „Latvija Statoil” komunikāciju vadītājas uzstāšanās. Ja visai produkcijai ieviestu biopolimēru iepakojumu, tad tas vairākkārtīgi sadārdzinātu piedāvājumu. Tomēr iepriecināja arī pozitīvie rezultāti. Statoil „Pitagora maize” bio iepakojumā, kas ir papīrs un biodegradējams biopolimērs no kukurūzas šķiedrām, pasargā dabu no aptuveni 15,6 tonnām plastmasas iepakojuma. Ļoti vērtīgi bija arī secinājumi par sociālās kampaņas rezultātiem, kas pierādīja, ka, izglītojot darbiniekus un secīgi arī pircējus padomāt, vai tiešām pirkumam nepieciešamas plastmasas iepirkumu maisiņš, izdevies to patēriņu gandrīz uz pusi samazināt! [Prezentācija]
Iespaidīgs bija Henrika Danusēviča Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta uzstāšanās laikā minētais fakts, ka valis var apēst 85 kg plastmasas un tad iet bojā. Zinot to, ka Pasaules okeānā klejo milzīga izmēra plastmasas atkritumu salas un valis barojas no ūdens virsmā esošā planktona, šāda traģiska iespējamība nemaz nav nereāla. Tāpēc ir atbalstāms jaunais konkurss tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem „Videi draudzīgākais tirgotājs 2008”. [Prezentācija]
Paldies par jūsu vērtējumiem un ieteikumiem aizpildītajās aptaujas anketās par konferences gaitu! Jūsu priekšlikumi mums ir ļoti svarīgi! Paldies par Jūsu izpratni, norādot uz lietām, kuras centīsimies nākošajā konferencē uzlabot!
Uz atkalredzēšanos nākošajā konferencē 2009.gadā!