Jaunumi 2020 /

Latvijas iedzīvotāji atklāj dramatisku situāciju – cigarešu izsmēķu radītais piesārņojums ir visur

Atpakaļ

Aizvadītajā nedēļas nogalē “Zaļā josta” aicināja iedzīvotājus piedalīties vides sakopšanas fotokonkursā “Pamani – sakop – iemūžini”. Tā ietvaros cilvēki devās dabā, apsekoja vides stāvokli iecienītās atpūtas vietās un savāca patvaļīgi zemē nomestos izsmēķus. Kā liecināja konkursa rezultāti, gandrīz visiem dalībniekiem pusstundas laikā bija izdevies salasīt nelielu burciņu ar izsmēķiem. Aicinot aizdomāties par piesārņojuma sekām, konkursa uzvarētāja Laura Grigule no Preiļiem savāktos izsmēķus noformēja simboliskas dāvanas veidā ar jautājumu – “Vai vēlies šādu dāvanu?”.

Fotokonkursa mērķis bija parādīt iedzīvotājiem, cik daudz šo mazo indīgo plastmasas gabaliņu – cigarešu izsmēķu – patiesībā ir dabā. Cigarešu izsmēķis ir videi kaitīgs atkritums, kas dabā saglabāsies pat 15 gadus. Cigarešu filtrs ir gatavots no plastmasas – smalkām celulozes acetāta šķiedrām, kas piesūcinātas ar smēķēšanas laikā radītām indīgām vielām – nikotīnu, smagajiem metāliem, toksīniem.  “Konkursā piedalījās iedzīvotāji no visas Latvijas – Preiļiem, Balviem, Kandavas, Rīgas, Ventspils u.c. Izsmēķi bija sastopami gan parkos, gan jūras krastā, gan upju un ezeru krastos, gan dabas takās. Īpaši novērtējam sabiedrības oriģinālo pieeju runāt par izsmēķu piesārņojuma problemātiku un nekautrēties uzrunāt smēķētājus, skaidrojot, ka vienīgā pareizā vieta izsmēķim un atkritumu tvertnē,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.

Par konkursa “Pamani – sakop – iemūžini” uzvarētāju tika atzīta Laura Grigule no Preiļiem, kura savu vides sakopšanas rezultātu pieteica ar visskaļāko un drosmīgāko ziņu. L. Grigule izvēlējās sakopt Preiļu pils parka un Mīlestības kalniņa atpūtas vietu, savācot izsmēķus pie soliņiem un apkārt atkritumu tvertnēm. “Lai arī gandrīz pie katra soliņa atradās atkritumu tvertne, 3 metru rādiusā visapkārt tai un soliņam bija atrodami cigarešu izsmēķi, alkohola pudeles un korķi, pārtikas iepakojumi. Dažviet cigarešu izsmēķi bija saslaucīti un izbērti pie lapu un zaru kaudzēm, arī netālu no atkritumu tvertnes,” novēroto dabā atklāj L. Grigule.
Savā foto pieteikumā L. Grigule redzama ar pārpildītu savākto izsmēķu kārbu, kas noformēta kā dāvana. Klāt pievienotais vēstījums “Vai vēlies šādu dāvanu?” liek aizdomāties, vai tiešām šādas veltes ir tās, ko vēlamies dāvāt gan dabai, gan cilvēkiem, kas dabā atpūšas.

Konkursa simpātiju balvas ieguvējs Kristiāns Bokta no Balviem no izsmēķiem attīrīja Balvu ezera krastu. Izsmēķu savākšanu K. Bokta apvienoja ar citu sadzīves atkritumu savākšanu un izmešanu atkritumu tvertnēs, kas atradās turpat ezera malā blakus soliņiem. Kā norāda K. Bokta, ir svarīgi izglītot sabiedrību par vides jautājumiem: “Smēķētājiem ir vieglāk izmest cigarešu izsmēķus dabā, nevis konteineros, kas atrodas tikai dažu metru attālumā. Varbūt būtu nepieciešams izvietot kādas informējošas zīmes par cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi.”

Par atkritumu savākšanas infrastruktūras trūkumu uzsver Stefans Špicbergs no Āgenskalna Rīgā, kas nedēļas nogalē savāca izsmēķus gar Mārupītes veloceliņu. “Ejot pa 14,2 km garo Mārupītes veloceliņu, redzējām tikai pāris atkritumu tvertnes, bet tas tādam maršruta garumam ir stipri par maz,” bažījas S. Špicbergs, kas pastaigas laikā veloceliņa malā novērojis arī daudz nomestas stikla un plastmasas pudeles un pārtikas iepakojumus. 

Savukārt ventspilniece Linda Pūpola savāca cigarešu izsmēķus apmēram 10 km garā Ventspils pludmales joslā. Viņa arī piedzīvojusi situāciju, kad atkritumi tiek izskaloti no jūras. “Pēc manām domām piekrastē izsmēķi nonākuši pēc 17. septembra vētras. Tie atradās joslā, tuvu kāpām, kurā bija izskalotas jūras dibena nogulas, jūraszāles, sīkas zivtiņas, citi sadzīves atkritumi – pudeles, šķiltavas, apavi,” norāda L. Pūpola.

Fotokonkursu “Pamani – sakop – iemūžini” rīkoja “Zaļā josta” projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izglītošanai par izsmēķu ietekmi uz vidi un mazinot izsmēķu radīto kaitējumu dabai.