Mūsdienās nevienam vairs nav ilūziju par to, ka smēķēšana ir smēķētājam un arī apkārtējiem nekaitīga. Uz cigarešu iepakojumiem obligāti ir jābūt brīdinājumam par smēķēšanas kaitīgumu, uz tiem ir atrodami attēli, kas uzskatāmi parāda, cik smagas ir sekas, ko smēķēšana atstāj uz cilvēka veselību. Publiskajā telpā smēķēšana ir atļauta tikai tam īpaši atvēlētās vietās, lai ierobežotu pasīvās smēķēšanas risku. Vai ar to pietiek, lai novērstu kaitējumu, ko cilvēcei un apkārtējai videi nodara smēķēšana?
Zinātnieki arvien biežāk ceļ trauksmi par kaitējumu, ko dabai nodara nomesti cigarešu izsmēķi, kas daudzkārt netiek atbilstoši izmesti atkritumos. Tie satur daudzus toksiskus savienojumus – nikotīnu, arsēnu, svinu, varu, hromu, kadmiju u.c. Galvenā cigaretes izsmēķa sastāvdaļa ir filtrs, kas izgatavots no celulozes acetāta, kas bioloģiski nenoārdās.
Publiskajās vietās cigarešu izsmēķi daudzkārt tiek vienkārši nomesti zemē, iemesti zālājos, kanalizācijas lūkās, aprakti sniegā, pludmalēs – ierušināti smiltīs utml., smēķējot mājās – izmesti pa logu, no balkona utt. Cigarešu izsmēķi veido nozīmīgu zemē nomesto atkritumu daļu gan sadzīvē, gan jo īpaši publiskos pasākumos.
Lai noskaidrotu smēķētāju izpratni par nomesto cigarešu izsmēķu bīstamību videi un rīcības modeļus, kā arī lai noskaidrotu iespējas pārņemt citās valstīs aprobētās izsmēķu savākšanas iniciatīvas un apzinātu efektīvākos veidus, kā uzrunāt sabiedrību par šo tēmu, 2020. gada februārī “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” organizēja divas fokusgrupas diskusijas ar dažāda vecuma smēķētājiem.
Pētījuma gaitā apstiprinājās pieņēmums, ka gan gados jaunākie, gan vidējā vecuma respondenti iespēju robežās ikdienā šķiro sadzīves atkritumus. “Ne visur ir pieejama atkritumu šķirošanu atbalstoša infrastruktūra, tomēr bīstamie atkritumi (baterijas, veci mobilie telefoni, elektroniskās iekārtas u.c.) tiek atšķiroti no pārējiem sadzīves atkritumiem un nogādāti, piemēram, lielveikalā vai kādā citā vietā, kur tos iespējams savākt un nodot drošai utilizācijai, tomēr neviens no viņiem līdz šim nebija iedomājies par to, kādi atkritumi rodas smēķējot,” atklāj pētījuma vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore prof. Aija Zobena. “Lai gan visi respondenti ir pārliecināti par tabakas dūmu kaitīgumu, tomēr viņi nav aizdomājušies par to, ka arī cigarešu izsmēķi varētu būt videi bīstami. Gados jaunākie diskusijas dalībnieki pat izteica pieņēmumu, ka cigarešu filtri ir izgatavoti no vates,” norāda A. Zobena.
Pētot smēķētāju paradumus, diskusijā atklājās sabiedrības bezatbildīgā rīcība ar izsmēķiem. “Abās diskusiju grupās smēķētāji norādīja, ka cigarešu izsmēķi būtu jāsavāc galvenokārt estētisku apsvērumu dēļ, nevis vides piesārņojuma novēršanai. Un daži diskusiju dalībnieki pat atklāja, ka ikdienā mēdz atbrīvoties no cigarešu izsmēķiem, izmetot tos kanalizācijā vai aprokot smiltīs – kas, protams, ir nepareiza, vidi piesārņojoša rīcība,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. “Tāpēc ir būtiski izglītot sabiedrību, ka cigarešu izsmēķus obligāti ir jāizmet atkritumu tvertnē, nevis jāmet, kur pagadās. Cigarešu filtri bioloģiski nenoārdās. Tas gan nenozīmē, ka cigarešu filtri apkārtējā vidē saglabāsies mūžīgi, jo saules gaismā tie pakāpeniski sadalās ļoti sīkās daļiņās. Tomēr arī tās nekur nepazūd – mikroplastmasas daļiņas nokļūst augsnē vai aizskalojas ūdenī, veidojot ūdens piesārņojumu, kas apdraud visu dzīvo dabu – gan ūdens iemītniekus, gan putnus un dzīvniekus, gan arī ietekmē cilvēka veselību,” uzsver L. Kubliņa.
“Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” ir uzsākusi padziļinātu pētījumu, meklējot risinājumu, kā varētu maksimāli ierobežot vides piesārņojumu ar cigarešu izsmēķiem, un izglītot sabiedrību par pareizu rīcību ar šiem atkritumiem.