Jaunumi 2018 /

Piedaloties nozares ekspertiem, ar R. Muciņu pārrunāti iedzīvotāju svarīgākie ierosinājumi Latvijas vides stāvokļa uzlabošanai

Atpakaļ

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās Latvijas iedzīvotāju ierosinājumu apspriešana vides stāvokļa uzlabošanai nākamajā valsts pastāvēšanas simtgadē. Dāvājot simbolisku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai adresētu iedzīvotāju apkopoto zaļo vēlmju koku, “Zaļā josta” pulcēja ekspertus, kas diskutēja par iedzīvotāju ieteikumiem un to realizēšanas nozīmi un iespējām.

Pasākumā piedalījās VARAM Valsts sekretārs Rinalds Muciņš, SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa, vides žurnālists Sandijs Semjonovs, Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Iedzīvotāju ierosinājumi, apkopoti no otrreizēja papīra un kartona darinātā kokā, dāvāti ministrijai ar atgādinājumu, ka no katra mums un valdības pieņemtajiem lēmumiem ir atkarīgs, cik Latvija būs zaļa nākamajā simtgadē.

Saņemot iedzīvotāju veidoto zaļo vēlmju koku, Valsts sekretārs Rinalds Muciņš norādīja: “Resursu pārdomātas un ilgtspējīgas izmantošanas būtiska sastāvdaļa ir cilvēku paradumu maiņa, kas ir tikpat svarīga kā atkritumu šķirošanas pieejamība iedzīvotājiem. Ir jānodrošina arvien lielāka sabiedrības līdzdalība vides kvalitātes saglabāšanā, tādēļ esmu pārliecināts, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā spēs motivēt ikvienu iedzīvotāju nodot iegādāto dzērienu iepakojumu otrreizējai pārstrādei. Šāda šķirojamo materiālu aprites veicināšana nodrošinās tīrāku vidi mums apkārt, kā arī sekmēs poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos. Turklāt esmu gandarīts par sabiedrības un vides nevalstisko organizāciju iesaisti, izveidojot vēlmju koku. Tas liecina, ka videi draudzīgs dzīvesveids pakāpeniski kļūst par Latvijas iedzīvotāju vidū atzītu vērtību un mērķi, uz ko tiekties. Kopīgiem spēkiem mums ir jāveido “zaļā apziņa”, kas motivēs ikvienu sabiedrības dalībnieku aizdomāties par pēdām, kas tiek atstātas šodien – kā tās ietekmēs vides kvalitāti un mūsu bērnu dzīves kvalitāti nākotnē.”

SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa informēja klātesošos par pašreizējo situāciju atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamībā iedzīvotājiem, norādot, ka šobrīd Latvijā ir izveidots 3071 sadzīves atkritumu dalītas vākšanas punkts, pieejami 65 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, kā arī 50 pašvaldībās tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot savākšanas maršrutus. Tā kā pašvaldībām atvēlēta plaša rīcības brīvība atkritumu šķirošanas nodrošināšanai, pašlaik joprojām 13 pašvaldību iedzīvotājiem dalītā atkritumu vākšana nav pieejama. Rezultātā 92% sadzīves atkritumu nonāk poligonos. Taču J.Lapsa uzsver, ka ne visas iedzīvotāju vēlmes tīrākas vides nodrošināšanai ir tikai nepietiekamas infrastruktūras dēļ – ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība, izpratne par ikdienas rīcības sekām, kā arī atbildīga rīcība ar sevis radītajiem atkritumiem, īpaši, neatstājot tos aiz sevis dabā.

Diemžēl vidi nesaudzējoša rīcība ar pašu radītajiem atkritumiem visspilgtāk atspoguļojas iedzīvotāju iemīļotās atpūtas vietās pie dabas – mežos, piekrastes zonās, pludmalēs. Par to liecina ikgadējā piekrastes zonas monitoringa jaunākie dati, ar kuriem iepazīstināja vides žurnālists Sandijs Semjonovs, uzsverot, ka ir nepieciešama steidzama rīcība situācijas uzlabošanai – pašvaldībām ir vairāk jāiesaistās, labiekārtojot sev pieguļošās teritorijas. S. Semjonovs norādīja, ka būtisks ieguldījums iedzīvotāju atkritumu šķirošanas kultūras pilnveidei, un līdz ar to arī vides stāvokļa uzlabošanai, ir atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstīšana Rīgas pilsētā. Turklāt ir nozīmīgi veicināt otrreizējo izejvielu pārstrādi Latvijā, jo šobrīd valstī ir nepietiekamas jaudas stikla iepakojuma un makulatūras pārstrādē.

Savukārt gaisa piesārņojumu Rīgā un koku nozīmi gaisa stāvokļa uzlabošanai aktualizēja Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, uzsverot Eiropas Savienības vairākkārtējos aizrādījumus Rīgas pilsētai par gaisa piesārņojuma pārsniegumiem. P. Apinis norādīja, ka ir būtiski meklēt risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai galvaspilsētā, jo gaisa kvalitāte tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli. Koki ir efektīvs dabīgais putekļu absorbents, taču galvaspilsētā pilsētbūvniecības rezultātā koku skaits ievērojami sarūk. Liela problēma ir ceļu izbūve pilsētās un ārpus tām – valsts nozīmes autoceļu un dzelzceļa izbūvei tiek izcirsts līdz pat vienam hektāram meža platības uz vienu ceļa kilometru.

 

Papildu informācija:
Laima Kubliņa, 26710793, laima.kublina@zalajosta.lv, www.zalajosta.lv