Ik gadu visā pasaulē dabā nonāk apmēram 800 000 tonnas cigarešu izsmēķu – plastmasas izstrādājumi, kas piesūcināti ar dažādām kaitīgām vielām – nikotīnu, toksīniem, smagajiem metāliem. Latvijā vidēji smēķē katrs ceturtais iedzīvotājs vecumā virs 15 gadiem, turklāt, pēc iedzīvotāju aptaujas datiem, ceturtdaļa smēķētāju regulāri izmet izsmēķus nepiemērotā vietā, sekmējot to nonākšanu dabā. Lai izglītotu sabiedrību par pareizu rīcību ar cigarešu izsmēķiem un novērstu izsmēķu regulāru nonākšanu dabā, “Zaļā josta” kampaņas “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros Rīgas centrā uzstādīs informatīvu instalāciju un fotoizstādi, ļaujot ikvienam savām acīm ieraudzīt, cik daudz izsmēķu ir mums līdzās dabā tepat Latvijā.
“Latvijas smēķētāji atzīst, ka pārsvarā zemē nomesti izsmēķi rada vien nesakoptas vides iespaidu, nevis pamatotu apdraudējumu dabai, tāpēc to izmešana mazāk pamanāmās vietās – iemešana kanalizācijā, aprakšana smiltīs vai nomešana zālienā – šķiet pietiekoša izsmēķu utilizācija,” atklāj “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, “taču trūkst sabiedrības izpratnes, ka izsmēķis dabā nekur nepazūd – tas gadu gaitā sadalās mikroplastmasā, kas kopā ar izsmēķī esošajām indīgajām vielām turpina piesārņot visu sev apkārt.”
Lai ļautu iedzīvotājiem pašiem ieraudzīt, cik daudz izsmēķu ir mums līdzās – gan pilsētvidē, gan dabā, gan šķietami regulāri koptās teritorijās, “Zaļā josta” 1. jūnijā tirdzniecības centrā “Origo” Rīgā atklās informatīvu ekspozīciju. Tajā būs uzskatāmi redzami 5 Latvijas vietās nedēļas laikā salasīti zemē nomesti izsmēķi, lai ikviens garāmgājējs varētu apjaust patieso šo videi bīstamo atkritumu apjomu, kam savas lēnās sadalīšanās dēļ ir tikai tendence pieaugt.
“Šodien sasniegumi biznesā vairs nav iedomājami bez videi un dabai draudzīgiem risinājumiem. Arī mums īpaši svarīgi ir ne tikai pašiem rādīt piemēru ilgstpējīgas uzņēmējdarbības veidošanā, bet arī izglītot sabiedrību, lai kopā rūpētos par mūsu mājas, apkārtnes, pilsētas sakopšanu. “Zaļās jostas” kampaņas mērķi saskan ar multifunkcionālā centra “Origo” ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošanas vadlīnijām, tāpēc ar prieku tajā iesaistāmies, lai vidi ap mums padarītu gan draudzīgāku, gan tīrāku un kopīgi pievērstu uzmanību sakoptas apkārtnes nozīmei,” uzsver “Linstow Baltic” un tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore Evija Majevska.
Zemē nomestu izsmēķu lasīšanā “Zaļā josta” sadarbojās ar biedrību “Zero Waste Latvija”, kuras aktīvisti veica izsmēķu savākšanu 5 vietās Latvijā – Anniņmuižas parks Rīgā, Ganību dambja pieturvietas Rīgā, Vecāķu pludmale, Liepājas pilsētas teritorija un Rēzeknes pilsētas teritorija. Vietas izraudzītas atbilstoši iedzīvotāju ieteikumiem un izsmēķu piesārņojums tajās bija kritisks, jo projekta mērķis bija ne tikai izglītot sabiedrību ilgtermiņā, bet arī sniegt ieguldījumu dabas atveseļošanā jau tagad. “To, ka dabā izmesto izsmēķu ir daudz, protams, zinājām, taču sākot tos lasīt, allaž pārsteidz apjoms. Dramatiski ir tas, ka izsmēķus izmetot, piemēram, uz zemes takām, smiltīs vai mežos, tie burtiski pazūd un paliek dabā uz mūžiem. Šobrīd neviens vairs nespēs savākt to apjomu, kas jau ir izmests,” stāsta “Zero Waste Latvija” biedre un vides aktīviste Maija Krastiņa. Viņa arī norāda: “Cilvēkiem šķiet, ka izsmēķis ir mazs un nekas pārāk ļauns tur nav. Bet ņemot vērā gan izsmēķu skaitu, kas paliek dabā, gan toksiskas vielas, kuras tie izdala, problēma ir vērā ņemama. Arī izsmēķus vācot, cilvēki jautāja, vai vispirms nevajadzētu savākt lielos atkritumus. Izsmēķi noteikti ir viens atkritumu veids, par kuru sabiedrība būtu jāizglīto stipri vairāk.”
Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijā ir viens no augstākajiem smēķētāju rādītājiem Eiropas Savienībā. Lielākais pašmāju smēķētāju īpatsvars ir vecumā no 34 līdz 44 gadiem. Izsmēķi ir pasaulē izplatītākā piesārņojuma vienība. Latvijā – trešā lielākā piekrastes teritoriju piesārņojošā atkritumu frakcija, kas veido 16 izsmēķus uz 10 piekrastes metriem. Cigarešu izsmēķis satur vairāk nekā 4000 kaitīgu ķimikāliju. 5 izsmēķi uz litru ūdens izdala tik lielu kaitīgo vielu koncentrāciju, ka spēj nogalināt visu dzīvo. Izsmēķu nonākšana dabā ir drauds ekosistēmām un tiešā veidā apdraud arī cilvēka veselību.
Vairāk par izsmēķu ietekmi uz vidi iespējams uzzināt: ŠEIT.