Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojuma vienība pasaulē, turklāt ik dienu dabā nonāk aizvien jauni izsmēķi, kas tur paliks vēl vairākus gadu desmitus, piesārņojot vidi un ūdeni ar nikotīnu, toksīniem, smagajiem metāliem. Daļa sabiedrības maldīgi uzskata, ka viens no nekaitīgiem veidiem, kā utilizēt izsmēķus, ir tos izmest lietusūdens noteku restēs. Tomēr realitātē šāda rīcība pielīdzināma izsmēķu mešanai dabā. Lai izglītotu sabiedrību pareizā cigarešu izsmēķu utilizācijā, “Zaļā josta” projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros īpašu uzsvaru liks uz sabiedrības izglītošanu par izsmēķu nemešanu lietusūdens notekās un pilsētu ielās.
“Daļa smēķētāju regulāri izmet cigarešu izsmēķus lietusūdens noteku restēs, norādot, ka tādējādi viņi rūpējas par vides tīrību un ugunsdrošību – jo pēc viņu domām izsmēķis iekrīt notekūdeņos, kur tas nodziest, bet vēlāk attīrīšanas iekārtās tiek savākts. Tomēr tas ir maldīgs uzskats,” brīdina “Zaļā josta” pārstāve un projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” vadītāja Laima Kubliņa, skaidrojot, ka lietusūdens notekas pilsētvidē parasti tiek novadītas tuvējās ūdenstilpnēs. Tātad, visas lietusūdens notekās nonākušās sīkās atkritumu vienības, tostarp cigarešu izsmēķi, uzsāk savu ceļu uz dabu, piesārņojot ūdeņus, indējot to iemītniekus un atstājot smago metālu un indīgu ķīmisko vielu piesārņojuma pēdas uz vairākiem gadu desmitiem. Turklāt pats cigarešu filtrs mitruma ietekmē sadalās sīkās mikroplastmasas daļiņās, kas var kļūt par nāves iemeslu ūdenstilpju iemītniekiem, kas šos plastmasas gabalus patērē uzturā.
Lai noskaidrotu patiesos cigarešu izsmēķu piesārņojuma apmērus, projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros 2022. gada vasarā “Zaļā josta” ar Rīgas pašvaldības un SIA “Rīgas ūdens” atbalstu veiks eksperimentu, uzskaitot lietusūdens notekās nonākušos cigarešu izsmēķus vairākās vietās Rīgā. “Ir būtiski precīzi apzināties piesārņojuma mērogu, lai rastu efektīvākos vides saudzēšanas risinājumus ilgtermiņā, sargājot dabu no cigarešu izsmēķu potenciāli radītiem draudiem. Taču jāsaprot, ka tīrs ir nevis tur, kur tīra, bet tur, kur nemēslo. Tāpēc šobrīd primārais projekta uzdevums ir izglītot sabiedrību un uzskatāmi rādīt nepareizas rīcības sekas,” uzsver projekta vadītāja L. Kubliņa.
Notekūdeņus galvaspilsētā var iedalīt divās lielās grupās. Sadzīves kanalizācijas sistēmā savāktie notekūdeņi, kas ir SIA “Rīgas ūdens” pārziņā, tiek novadīti uz bioloģiskās attīrīšanas iekārtām. Lielākās ūdenī nešķīstošās atkritumu vienības tiek izfiltrētas sūkņu stacijās, savukārt ar mazākajām tiek galā bioloģisko attīrīšanas iekārtu mikroorganismi. Sadzīves kanalizācijā noskalotie izsmēķi sūkņu staciju iekārtu iedarbībā sairst mikroplastmasas šķiedrās, turklāt to sastāvā esošās indīgās vielas apdraud labo mikroorganismu stāvokli un veiktspēju bioloģiskās attīrīšanas iekārtās.
Savukārt pilsētvidē izvietotās lietusūdens notekas ir tieši saistītas ar tuvējām ūdenstilpnēm. Lietusūdens noteku sastāvs netiek filtrēts vai attīrīts – notekās izmestie atkritumi un cigarešu filtri tiek izvadīti dabā. Tāpēc ikvienam ir jārūpējas, lai lietusūdens noteku sistēmā nenonāktu sadzīves vai bīstamie atkritumi, kas var izraisīt nopietnus vides piesārņojumus. “Projekta ietvaros mēs skaidrosim un demonstrēsim, ka pilsētvidē zemē vai lietusūdens noteku restēs izmestie cigarešu izsmēķi ir drauds dabai un mūsu pašu veselībai. Ir būtiski apzināties savas rīcības sekas un ikvienam ir pienākums gādāt, lai pašu radītie atkritumi nekaitētu videi un nepiesārņotu to,” norāda L. Kubliņa.
Projekta gaitai un eksperimenta norisei iespējams sekot vietnē nemetzeme.lv, kur atrodama plašāka informācija par cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi.