1. aprīlī Zaļā josta” noslēdza sociālu kampaņu “Es būšu! – no atkritumiem par resursiem”. Kampaņas ietvaros jau kopš pavasara sākuma gan masu saziņas līdzekļos, gan pilsētu ielās, gan sociālajos tīklos tiek aktualizēti dažādi Latvijā jau ieviesti instrumenti un iedzīvotāju ieradumi, kas veicina atkritumu pārstrādi valstī, kā arī izaicināti jauni dalībnieki apņemties savā ikdienā ieviest ko jaunu, lai uzlabotu resursu atkārtotu izmantošanu.
Kampaņas mērķis bija dalīties savā jau esošajā pieredzē vai uzsākt jaunu apņemšanos, ar mērķi sniegt ieguldījumu otrreizējo izejvielu pārstrādes veicināšanai Latvijā.
Viens no kampaņas dalībniekiem SIA “Vides Tehnika” valdes priekšsēdētājs Didzis Eglītis min: “Atkritumu šķirošana uzņēmumā ir nozīmīga, jo no tiem varam iegūt produktus, kas padara mūsu dzīvi labāku. Jūs jautāsiet: kā? Pavisam vienkārši! Katru dienu savos birojos izlietojam neskaitāmas tonnas ar makulatūru, ko izmetam miskastē. Uzņēmuma birojā makulatūru neizmetam atkritumu konteineros, bet savācam to speciālās kastēs, kas tiek nogādātas uzņēmumam SIA “BalticFloc” Tur no savāktās makulatūras tiek ražota ekovate – ekoloģisks siltumizolācijas materiāls, kas padara mūsu mājokļus siltus un samazina enerģijas patēriņa izmaksas. Šādi mēs, kā uzņēmums, šķirojot atkritumus, varam likt pamatus produktu ražošanas attīstībai un veicināt aprites ekonomiku. Turklāt, padarot mūsu mājokļus energoefektīvus, mēs mazinām arī klimata pārmaiņas. Ļoti daudz ieguvumu!”
Vēl viens kampaņas dalībnieks Jurģis Ugors ir uzņēmuma SIA “Lautus Vide” vadības pārstāvis, kā arī Ploginga kustības vēstnesis un aizsācējs Latvijā. Kā komentē Jurģis: “Pats esmu aktīva dzīvesveida piekritējs un cienu dabu. Tādēļ, uzzinot par Ploginga kustību, nekavējoties to vēlējos ieviest arī Latvijā. Šo dabai draudzīgo kustību kopā ar saviem domubiedriem un uzņēmumu SIA “Pilsētvides serviss” uz Latviju atvedām 2019. gadā, kad ar plašu kampaņu “Plogging: Esi varonis!” apbraukājām visus Latvijas novadus, iesaistot kustībā vairāk nekā 500 jaunus plogotājus un savācot vairāk par 7 tonnām atkritumu.”
A/S “Liepājas Papīrs” pārdošanas vadītājs Artūrs Gabaliņš atzīst: “Esam resursus patērējoša nozare, tāpēc, apzinoties to, cenšamies izstrādāt kompensējošus mehānismus un strādāt tā, lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmums jau vairākus gadus strādā pie dažādām videi draudzīgām iniciatīvām, un to kvantitāte un kvalitāte ar katru gadu pieaug.”
Par uzņēmuma paveikto otrreizējo izejvielu pārstrādes jomā stāsta SIA “ProfiksClean” izpilddirektore Laila Lukaševska: “Uzņēmums ne tikai šķiro atkritumus birojā, bet arī palīdz atrast labāko risinājumu citiem uzņēmumiem. Pārbraucot uz jaunām biroja telpām 4 gadus atpakaļ, atteicāmies no atkritumu tvertnēm zem katra darbinieka galda, kā arī pasūtījām papildus konteineru plastmasas, papīra un metāla savākšanai. Darbinieki ļoti pozitīvi uztvēra jaunās pārmaiņas, jo katrs līdz atkritumu šķirošanas punktam ir iespēja izkustēties, un vasarā mazās mušiņas, kas mēdz uzrasties, ja atkritumi nav laicīgi iznesti, nav redzētas.”
Par uzņēmuma ieguldījumu spoguļu atkritumu apjoma mazināšanā stāsta SIA “Stikla Serviss” valdes locekle Jana Zubricka: “Strādājot stikla apstrādē, redzam, cik daudz stikla un spoguļu nonāk atkritumos. Šie atkritumu veidi nav piemēroti izmešanai sadzīves atkritumu konteineros un šādu atkritumu izvešana un utilizēšana ir maksas pakalpojums. Tādejādi cilvēki daudzkārt izvēlas vieglāko ceļu un atstāj spoguļus blakus atkritumu konteineriem vai, vēl ļaunāk, izmet tos dabā, mežā un tādejādi piesārņojot apkārtējo vidi. Mēs apzināmies, ka esam atbildīgi informēt sabiedrību par spoguļu dzīves ciklu, respektīvi, ka spoguli iespējams restaurēt un dot tam otru dzīvi. Šī iemesla dēļ mēs vēlamies dalīties savā jau esošajā pieredzē un sniegt ieguldījumu otrreizējo izejvielu pārstrādes veicināšanai Latvijā, ar savu stāstu un darbu iedvesmot sabiedrību aktīvāk iesaistīties atkritumu šķirošanā, tādejādi iestājoties par tīrāku vidi mums apkārt.”
Sociālā kampaņa “Es būšu! – no atkritumiem par resursiem” norisinājās sociālajā tīklā Facebook no 18. marta līdz 1. aprīlim, kopā apvienojot 11 dalībniekus no 9 dažādu nozaru uzņēmumiem.