Jaunumi 2020 /

Vai pastiprināta vienreizlietojamo trauku un iesaiņojumu lietošana sniedz risinājumu cīņā ar COVID-19

Atpakaļ

Lai maksimāli mazinātu sabiedrības inficēšanos ar COVID-19, tirgotāji un ēdinātāji ir īpaši paaugstinājuši drošības normas pārtikas produktu tirdzniecībai, iesaiņojot nefasētos produktus, ietinot preces plastmasā, aizstājot ierastos traukus ar vienreizlietojamiem traukiem utt. Papildus tiešajai ietekmei uz sabiedrības veselību un valsts ekonomiku, pašreizējai krīzei ir arī būtiska ietekme uz vidi. Viena no tūlītējām sekām ir ievērojams vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – īpaši trauku, maisiņu, kārbiņu – lietošanas pieaugums un sabiedrības bažas par vienreizlietojamo izstrādājumu pārmērīgu izmantošanu. 

Salīdzinot vienreizlietojamo trauku un iepakojumu, un daudzkārt lietojamā iepakojuma priekšrocības vīrusa izplatības mazināšanai, jāsecina, ka pārmērīgais plastmasas atkritumu apjoma pieaugums neatsver tā minimālo ietekmi uz higiēnas veicināšanu.

“Zaļā josta”, balstoties uz globālās kustības #breakfreefromplastic apkopoto informāciju, aicina izvērtēt pastiprinātu vienreizlietojamo plastmasas trauku pielietošanas lietderīgumu vīrusa COVID-19 izplatības mazināšanai, iespēju robežās lietojot pareizi koptus daudzkārt lietojamos traukus un galda piederumus. Globālā kustība #breakfreefromplastic apvieno vairāk nekā 1900 organizācijas un vairāk nekā 6100 individuālos biedrus, kas aktīvi strādā pie plastmasas piesārņojuma mazināšanas visā pasaulē. 

 

“Zaļā josta” sniedz ieteikumus, kā sevi pasargāt no COVID-19 inficēšanās draudiem un vienlaikus samazināt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu radīto slogu videi pašreizējā situācijā.

1. Vai daudzreiz lietojamie trauki ir droši lietošanai koronavīrusa izplatības laikā?

Pareizi kopti daudzreiz lietojamie trauki, mazgāti ar karstu ūdeni un trauku mazgāšanas līdzekļiem, ir droši lietošanā. Atbilstoši jaunākajiem pētījumiem, koronavīruss spēj izdzīvot uz virsmām arī temperatūrā, kas pārsniedz 400C pat vairāk nekā 20 sekundes, kas nozīme, ka visdrošākais veids daudzkārt lietojamo trauku kopšanā ir to mazgāšana trauku mazgājamajā mašīnā augstā temperatūrā. Trauku mazgājamās mašīnas ir daudz efektīvākas, nekā mazgāšana ar rokām, jo tās traukus mazgā daudz augstākā temperatūrā, turklāt ilgāk, maksimāli samazinot vīrusa izdzīvošanas varbūtību. Tomēr rūpīga mehāniska trauku mazgāšana ar rokām, izmantojot mazgājamo līdzekli, ir pietiekami droša un atbrīvo virsmu no patogēniem. To uzsver P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents otorinolaringoloģijā Marks Ronis: “Salīdzinājumam var minēt infektologu un epidemiologu izdaudzināto roku mazgāšanu – cilvēks, taču nevar atļauties rokas pēc iziešanas sabiedrībā vienkārši izmest vai mazgāt 900C temperatūrā ilgstoši. Ieteikums būtu izvairīties no daudzreiz lietojamo trauku atkārtotas lietošanas bez rūpīgas nomazgāšanas, nevis atteikties no tiem pavisam.”

2. Vai vienreiz lietojamais iepakojums ir drošāks par daudzkārt lietojamo?

Vienreizlietojamie trauki nav sterili – vienreizlietojami izstrādājumi tāpat var saturēt vīrusus un patogēnas baktērijas. SARS-CoV-2 istabas temperatūrā var izturēt uz plastmasas virsmām līdz 6 dienām.[1] Vienreizlietojamie trauki ir pakļauti jebkuram patogēnam, kas uz tiem atradies, sākot ar ražošanu, transportēšanu, krājumu uzkrāšanu noliktavās un to lietošanas laikā. Tāpēc tie nav pasargāti no vīrusiem un baktērijām, kas uz tiem var nokļūt jebkurā brīdī. Turklāt saskaņā ar nesen publiskoto vides un toksikologu zinātnisko vienoto ziņojumu[2] – pārtikas iepakojumos tiek izmantotas vairāk nekā 12 000 ķīmiskās vielas, un daudzas no šīm ķīmiskajām vielām nav pietiekami novērtētas, lai novērtētu to ietekmi uz cilvēku veselību.  Lietojot daudzreiz lietojamos traukus, šo ķīmisko vielu migrācija uz pārtikas produktiem un dzērieniem nenotiek, jo tiek izmantoti daudz drošāki, augstvērtīgāki materiāli.

Būtiski arī atcerēties, ka pārtikas produktiem pievienotais iesaiņojums aiztur vīrusa nokļūšanu tiešā veidā uz produkta. Taču, aiztiekot iesaiņojumu ar rokām, atverot produktu vai patērējot to, pastāv risks, ka uz iesaiņojuma virsmas esošie vīrusi un baktērijas tiek pārnesti uz pašu produktu, pieļaujot tā nonākšanu cilvēka organismā. Iesaiņojums nenodrošina pilnīgu higiēnu, ja cilvēks pats neievēro pastiprinātas higiēnas normas. 

3. Vai cilvēki joprojām var droši izmantot savu atkārtoti uzpildāmo ūdens pudeli vai kafijas tasi?

Savu personīgo ūdens pudeļu un krūžu lietošana vīrusa laikā ir absolūti droša, ja tiek ievērotas higiēnas prasības un pastiprināti piesardzības pasākumi. Izvēloties vienreizlietojamo kafijas krūzi pašapkalpošanās stendā, nav garantijas, ka iepriekšējie apmeklētāji, ņemot no statīva krūzīti sev, nav pieskārušies ar nemazgātām rokām pārējām kafijas krūzēm. Nereti krūzes izņemšana no statīva ar vienu roku vispār nav iespējama – pārējās krūzes ir jāpietur ar otru roku. “Grūti iedomāties, kā baudīt mīļāko līdzņemamo kafiju, kura Jūs šajā laikā jau sagaida pagatavota vienreizlietojamā krūzītē, nepieskaroties ar lūpām krūzītes materiālam. Šajā un daudzos citos gadījumos lieti noderēs personīgā krūze, kas rūpīgi mazgāta mājās un ir bijusi rokās tikai Jums,” norāda M. Ronis.

Labākās ūdens uzpildes iespējas, atrodoties ārpus mājas un ceļā, ir brīvroku elektroniskas ūdens uzpildes stacijas, kā, piemēram, lidostā. Ja nav pieejama šāda iespēja, kur nav nepieciešams pieskarties virsmām ar rokām, var izmantot ūdens krānu vai ūdens dzesētāju. Neļaujiet ūdens pudelei tieši pieskarties krāna virsmai un esiet piesardzīgi, mazgājot rokas pēc pieskaršanās koplietošanas virsmām. Tas pats princips attiecas arī uz personīgo kafijas tasi – nelieciet krūzīti tieši pie ūdens krāna tapas vai kafijas kannas uzgaļa un pēc uzpildes mazgājiet rokas.

“Vienmēr laba doma līdzi nēsāt gan personīgo dezinfekcijas līdzekļa pudelīti, gan arī spirtu saturošas salvetes, ar kurām noslaucīt ūdens pudeles kakliņu, ja tas tomēr pieskāries ūdens uzpildes krānam. Spirtu saturoši dezinfektanti inaktivē koronavīrusu 1 minūtes laikā.[3] Spirts iztvaikos pārdesmit sekunžu laikā un neatstās nekādu piegaršu,” iesaka M. Ronis.

Atgādinājums par higiēnas prasību ievērošanu

“Zaļā josta” atgādina, ka vīrusa izplatības laikā ir jāievēro drošības pasākumi un īpaši pastiprināti jārūpējas par personīgo higiēnu. Apmeklējot publiskas vietas – veikalu, ēdināšanas iestādi, tualeti – vienmēr pastāv inficēšanās risks. Regulāra roku mazgāšana un personīgo lietu – piemēram, personīgās dzeramās ūdens pudeles – saskarsmes ierobežošana ar koplietošanas virsmām palīdz mazināt inficēšanās risku.

Rūpes par paša veselību sākas ar pareizu profilaktisko pasākumu ievērošanu un to pareizu veikšanu un nepaļaušanos uz to, ka kāds cits pasargās Jūs, dezinficējot rokas, pirms pasniegt Jums ēdienu plastmasas trauciņā, vai dzērienu automātā darbinieks ielādēs vienreizlietojamās krūzītes, nenošķaudoties uz tām.

 

***

1: Rabenau HF, Cinatl J, Morgenstern B, Bauer G, Preiser W, Doerr HW. Stability and inactivation of SARS coronavirus. Med Microbiol Immunol. 
2005 Jan;194(1-2):1-6. PubMed PMID: 15118911; PubMed Central PMCID: PMC7086689.

2: Jane Muncke1 , Anna-Maria Andersson, Thomas Backhaus, Justin M. Boucher, Bethanie Carney Almroth, Arturo Castillo Castillo, Jonathan Chevrier, Barbara A. Demeneix, Jorge A. Emmanuel, Jean-Baptiste Fini, David Gee, Birgit Geueke, Ksenia Groh, Jerrold J. Heindel, Jane Houlihan, Christopher D. Kassotis, Carol F. Kwiatkowski, Lisa Y. Lefferts, Maricel V. Maffini, Olwenn V. Martin, John Peterson Myers, Angel Nadal, Cristina Nerin, Katherine E. Pelch, Seth Rojello Fernández, Robert M. Sargis, Ana M. Soto, Leonardo Trasande, Laura N. Vandenberg, Martin Wagner, Changqing Wu, R. Thomas Zoeller and Martin Scheringer. Impacts of food contact chemicals on human health: a consensus statement.
Muncke et al. Environmental Health, 2020 19:25

3: Kampf G, Todt D, Pfaender S, Steinmann E. Persistence of coronaviruses on inanimate surfaces and their inactivation with biocidal agents. J Hosp Infect.
2020 Mar;104(3):246-251. doi: 10.1016/j.jhin.2020.01.022. Epub 2020 Feb 6. Review. PubMed PMID: 32035997; PubMed Central PMCID: PMC7132493.